Sirds vs. prāts

Vai jums ir bijusi situācija, kad ar prātu saprotat, ka ir jāpamet cilvēks, ko patiesi mīlat? Tā, ka dvēseli rauj tūkstošiem drumstalās. Tā, ka ķermenis atsakās iziet pa durvīm. Tā, ka vispār nekāda gaisma nav iedomājama bez šī cilvēka.
Vai jūs esat pietiekoši stipras, lai paklausītu prātam, ne sirdij? Labprāt lasītu pieredzes stāstus, jo zinu, ka pareizi ir klausīt prātam.
Un kas būtu tie iemesli kā dēļ jūs būtu gatavas atslēgt visas savas emocijas un sākt rīkoties racionāli?