Un atkal ir tā situācija. :D Terakstu parastajā beztēmā un nez no kurienes uzrodas vakara beztēma. :D
Biju domājusi, ka nu būs skaista, saulaina, droša, laimes un bezgalīgas mīlestības pilna dzīve, kurai varētu atdoties un sniegt to visu un vēl pretī. Naivi. Kā izrādās, laikam jau dzīves mācība. Tad nu korķēšu vinčiku vaļā uz savām sirdssāpēm un bēdām. Un beigšu domāt par mīlestību. :D