Mīlestība pret bērnu.

 
Reitings 490
Reģ: 14.08.2014
Par situāciju: Man ir gandrīz 3 gadus veca meitiņa, lielāko laiku no grūtniecības līdz pat meitas viena gada jubilejai, audzināju meitu viena. Bez tēva blakus, tad iepazinos ar vīrieti, kurš vēlaizvien ir mūsu dzīvē, kuru meita sauc par tēti, bet viņš strādā ārzemēs tāpēc regulāri arī neesam līdzās, braukājam šurpu turpu. Kad ilgāku laiku neesam redzējušies, aptrūkstās jau sakāmais, nogurstu no sarunāšanās skype. Cenšos runāt pārsvarā kad meita guļ, jo nepatīk, ka tad kad viņa nomodā ir, nevaru viņai pievērst pietiekami daudz uzmanības, jo ja paralēli esmu ar meitu sarunas laikā, spēlējos un tā, tad no vīrieša puses ir neapmierinātība. Uzskata, ka tad lai iet viena spēlēties, ka var pagaidīt. Bet man tā nepatīk, jo manuprāt, tagad sēdēšanai pie datora un runāšana nevar ietekmēt to, kā es pievēršu viņai uzmanību vai lieku gulēt. Kādreiz, kad meita neomā vai apslimusi, ņemu sev līdzās gultā. Par to arī ir bijuši strīdi, jo tad dzirdu pārmetumus, ka man jau tikai viņa interesē, ka man visa pasaule griežās tikai ap viņu, ka viņai taču sava istaba. Arī pa dienu ir situācijas kad par to dzirdu pārmetumus, ka man neviens cits neinteresē kā tikai viņa. Tad nu man ir jāsāk domāt, vai tad tiešām man ir jājūtas vainīgai, ka es mīlu savu meitu un vēlos sev līdzās. Ka vēlos ar viņu rotaļāties cik vien atļauj brīvais laiks, ka vēlos viņu mīļot, glāstīt, teikt labus vārdus lai jūt ka mīlu, lai jūt ka mamma ir līdzās. Ka vēlos, lai viņai būtu laimīga bērnība ar mammīti, kura mīl, kura lolo, kura sargā, kurai var uzticēties. Vai tas ir tik briesmīgi, ka meita nāk pie manis pažēloties, kad kāds izdarījis pāri. Ik dienas meitai veltu vārdu ka mīlu viņu, ik dienas, noskūpstu viņu atmostoties un dodoties gulēt, ik dienas cenšos rotaļāties kopā, īpaši pēc bērnu dārza vakaru pavadot kopā ar rotaļām ar apskāvieniem. Dodamies gulēt ar šūpuļdziesmām. Kad palūdz, paguļu blakus. Kad bērns pastaigas laikā prasās opā, paņemu, protams, ne vienmēr, bet dažkārt, ar norunu, ka tikai nedaudz, līdz mamma piekusīs. Tā taču nav pārmērīga mīlestība? Brīžiem vīrieša dēļ sajūtos tā, ka savu meitu mīlu par daudz, jo man itkā visa pasaule griežoties ap viņu. Nē, man griežas arī ap citiem, bet manu prāt mans miesīgs bērns ir pirmajā vietā. Vai man par to ir jājūtas vainīgai viņa priekšā, ka tik stipri mīlu savu bērnu? Vai arī vienkārši jāsaprot , ka tā ir muļķīga greizsirdība pret manu bērnu?
05.10.2014 23:28 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
vieniigais, ko vinjsh prasa pretii ir kaads laicinjsh divvientuliibaa, kas nav daudz prasiits


Principā, jā, laiciņš divvientulībā nav daudz prasīts.

Tikai jāsaprot, ka divgadīgam bērnam tas NAV skaidrs un NAV saprotams, kāpēc ikreiz, kad "tētis" pārrodas mājās, viņai tagad jāsēž vienai pašai sava istabā. Pie mammas vairs nedrīkst iet.

Savu divvientulību jāplāo tad, kad bērns dārziņā, guļ, ir aizbraucis uz nedēļas nogali ciemoties pie vecmammas, ir aizgājis ar krustmāti uz zoodārzu, utml. Jo citādi bērns NESAPROT. Nu, vai arī bērns pie šitādas "divvientulības" ir jāradina, arī tad, kad "tētis" nav mājās, mamma var būt vairāk aizņemta.
06.10.2014 07:21 |
 
Reitings 356
Reģ: 22.10.2011
Nevis paaraak liela miilestiiba ar beernu, bet nemaaka veidot attieciibas ar citiem. Ja beerns jaaliek guleet, kaapeec tajaa briidii kaadam citam tas jaaskataas?! Tev tachu, es ceru, neienaak praataa skaipa sarunaa iet uz tualeti, tiiriit zobus, utt. Kaapeec tad tavas darbiibas ar beernu kaadam jaaveero? Nav nekaa garlaiciigaaka par veeroshanu, kaa cits ruupeejas vai audzina savu beernu. Un tam nav nekaada sakara ar greizsirdiibu. Zheel teereet laiku kam taadam.
06.10.2014 08:02 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Ļoti piekrītu, ka ģimene ir vīrietis+sieviete un bērns, nevis sieviete+bērns un vīrietis. Manuprāt, lai veidotos labas attiecības ar vīrieti, tiešām ir jāatrod laiks, ko veltīt tikai viņam. Protams, nedrīkst bērnu atstāt novārtā, bet es tiešām nedomāju, ka vīrietis ilgi paliks ar tevi šādā situācijā, ņemot vērā, ka bērns nav viņa (tas tomēr ir tiiiik ļoti svarīgi) Nav kādu variantu, meitiņu uz vakaru atstāt pie vecmāmiņas padzīvoties? Varētu pavadīt laiku divatā, tad jau arī labāk saprastu, ir jēga censties abus satuvināt, vai tomēr - ne īsti.
Bet nu tev ir jāpieņem, ka tas nav viņa bērns un līdz ar to arī attieksme ir citādāka.

P.S. Jau kuru diskusiju lasu, kurā piedalās winterra .. nu zini, lai arī vairums teiktajā ir daļa taisnības, bet tas veids, kā tas tiek pateikts ... ak, un dzīvē jauka, trausla meitene - nemaz nepateiksi, rakstības stiliņš Tev neglaimo, tik tiešām!
06.10.2014 08:39 |
 
Reitings 4775
Reģ: 18.03.2012
Ļoti piekrītu, ka ģimene ir vīrietis+sieviete un bērns, nevis sieviete+bērns un vīrietis. Manuprāt, lai veidotos labas attiecības ar vīrieti, tiešām ir jāatrod laiks, ko veltīt tikai viņam. Protams, nedrīkst bērnu atstāt novārtā, bet es tiešām nedomāju, ka vīrietis ilgi paliks ar tevi šādā situācijā, ņemot vērā, ka bērns nav viņa (tas tomēr ir tiiiik ļoti svarīgi)

+++
izskatās, ka tev ir vientuļās mātes sindroms, kad savu bērnu noliek Dieva vietā, apčubina un lutina, ka nu tik, aizmirstot par vīrieti. Var saprast vīrieti šajā situācijā, viņš noteikti jūtas bez maz vai lieks tavā dzīvē, ja jau pat runājoties ar viņu skaipā, tu paralēli spēlējies ar bērnu, utml. Vīrietim gribas blakus sievieti, ne bērnu māti, pat ja tie būtu viņa miesīgie bērni, kur nu vēl sveši. Iespējams, ja jūs diendienā būtu kopā, viss būtu citādi. Bet attāluma attiecībās esot, vīrieti var saprast - tik reti tiekaties un arī tajās reizēs tev bērns daudz, daudz svarīgāks. Vīrietis var sajusties kā naudas maks, izmantots, utml.
Principā piekrītu arī armanda tekstiem par seksu.
06.10.2014 09:21 |
 
Reitings 443
Reģ: 11.05.2014
Man šķiet, ka vīrietis jāmeklē, tad, kad esi gatava viņam arī sniegt to mazumiņu sava laika un uzmanības. Autores tekstā visu laiku jūtams sadalījums "es un meita" + "vīrietis".

Mīlēt bērnu var par daudz, pietam šādi ilgtermiņā bērnam tiek darīts pāri. Laižot bērnudārzā, skolā var gadīties, ka būs histērija, asaras, "Mammu, mammu!!". Lēnām un mierīgi jāmāca bernam būt nedaudz patstāvīgākam, jādod iespēja kādu brīdi spēlēties vienatnē, kā arī jāizskaidro, ka mammai ir vajadzīgs kāds brītiņš sev.
06.10.2014 09:36 |
 
Reitings 490
Reģ: 14.08.2014
helloandbye - Nav nekādas histērijas, jo viņa ir pieradusi būt arī bez mamma, uz bērnu dārzu iet ar prieku, ir gadā divas līdz trīs reizes, kad mazā dzīvojams pie omes 2 vai pat 3 nedēļas, tikai tāpēc, ka es braucu pie šī vīrieša uz ārzemēm, lai būtu arī divatā. Prom esot, katru vakaru gribu painteresēties kā pagāja diena, bet tad arī jūtu neapmierinājumu no viņa puses. Vai tas ir tik briesmīgi, ka māte grib zināt kā bērnam pagājusi diena? Viņa zina, ka mammai vajadzīgs brītiņš sev, un māk arī spēlēties viena.
06.10.2014 09:44 |
 
Reitings 6263
Reģ: 22.02.2014
Man šķiet, ka vīrietis jāmeklē, tad, kad esi gatava viņam arī sniegt to mazumiņu sava laika un uzmanības. Autores tekstā visu laiku jūtams sadalījums "es un meita" + "vīrietis".

++
06.10.2014 09:47 |
 
Reitings 1251
Reģ: 23.03.2010
Lianne, ļoti labi saprotu Tavas jūtas pret bērnu. Tas taču ir skaisti :)
Atzīstos, ka visu diskusiju nelasīju, tomēr man radās sajūta, ka vīrieti pa īstam ģimenē ielaist nevēlies. Ir jautājums, kāpēc tā? Vai tas tāpēc, ka tieši VIŅU nemaz negribi tā pa īstam savā dzīvē vai tomēr Tev ir grūti atdalīties no meitas, un negribi tā īsti nevienu trešo savā dzīvē.
Es tiešām nezinu Tavu/jūsu ģimenes situāciju, bet ja meitiņu līdz gadam esi audzinājusi viena, pieņemu, ka jūsu saite ir ļoti stipra un tev ir grūti palaist viņu prom. Es sev ik pa laikam atgādinu, ka mazajam ar katru gadu mani vajadzēs mazāk un mazāk, līdz viņš aizies pats savā dzīvē. Tādēļ pirmajām kārtām man jāsaved kārtībā sava dzīve, lai man nerastos vēlme padarīt bērnu no sevis 100% atkarīgu.
Vēl pēc situācijas apraksta liekas, ka gandrīz 100% sava brīvā laika velti tikai viņai. Kur palieks laiks sev un laiks jums kā pārim? Un es saprotu, ka šādā situācijā vīrietis var justies lieks.
Domāju, pašai sev jāatzīstas, ko īsti vēlies un vai vispār vēlies tieši šo vīrieti. Ja kā pāris kopā jutīsities labi, neredzu iemeslu, lai bērni justos savādāk :)
06.10.2014 09:52 |
 
Reitings 490
Reģ: 14.08.2014
miss? - es vēlos ielaist viņu mūsu dzīvē, bet varbūt brīžiem ir kāda barjera, tieši tāpēc, kā es redzu, cik ļoti meita nervozē, kā viņa baidās, kad viņš ir mājās. Tad sākas čurāšana biksēs, pat dažkārt kakāšana. Redzu viņā lielu nedrošību un skumjas acis. Redzu kā viņa grib pienākt pie manis, kā viņa grib lai es pieeju pie viņas samīļoju. Kolīdz vīrietis iziet pa durvīm, tā mazā ir klāt pie manis, kad viņš ir mājās, viņa ar lielu nedrošību nāk pie manis. Varbūt tieši tas ir tas iemesls, kāpēc man ir grūti. Tev pašai nebūtu grūt noskatīties? Nē savu brīvo laiku es veltu arī sev, cik es to varu atļauties. Daru arī to, kas man interesē, ne jau tikai sēžu un rotaļājos. Laiks mums kā pārim arī ir manuprāt gana, tik cik tas protams iespējams, ņemot vērā, ka tik bieži netiekamies. Vienmēr kad mājās viņš ir, ir arī kāda nedēļa, kad sūtu meitu prom, lai nu varētu būt bez viņas. Kad esam divi vien, tad jūtos labi, kad esam visi kopā, sirdī ir nemiers, jo redzu kā meita paliek nekāda, neredzu prieku acīs. Tāpēc es nesaprotu, vai tā ir pārlieku pieķeršanās meitai vai kas. Vai tiešām man jāignorē, tas kā viņa jūtas?
06.10.2014 10:02 |
 
Reitings 443
Reģ: 11.05.2014
Lianne, tad viss ir samērā vienkārši. Ja uzskati, ka tu rīkojies pareizi un meita no šīm attiecībām kaut kādā mērā cieš, tad šķiries. Mēs nezinam, kas notiek jūsu ģimenē, to zini un spēj objektīvi novērtēt tikai tu.

Ja tiešām viss ir tik slikti ar šo vīrieti (gan meita nervozē, gan viņš neuzvedas tā, kā gribetos), kas tevi vēl tur šajās attiecībās?
06.10.2014 10:07 |
 
Reitings 1251
Reģ: 23.03.2010
Lianne, es nevienā rindiņā neesmu Tevi nosodījusi! Un protams, ka es reaģētu uz sava bērna emocijām, par to nevar būt ne runas! Tev jau kā mammai droši vien ir vairāk skaidrs - meita šādi protestē pret trešo jūsu atiecībās vai tomēr tās ir bailes no konkrētā cilvēka.
06.10.2014 10:08 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
tāpēc, kā es redzu, cik ļoti meita nervozē, kā viņa baidās, kad viņš ir mājās. Tad sākas čurāšana biksēs, pat dažkārt kakāšana. Redzu viņā lielu nedrošību un skumjas acis. Redzu kā viņa grib pienākt pie manis, kā viņa grib lai es pieeju pie viņas samīļoju. Kolīdz vīrietis iziet pa durvīm, tā mazā ir klāt pie manis, kad viņš ir mājās, viņa ar lielu nedrošību nāk pie manis.
Šādā gadījumā ir nevis bērns jācenšas ''atradināt'' no mātes, bet gan uzmanīgi mammas klātbūtnē jāpieradina.. lai bērns vīrieti neuztver kā draudu. Ja pāris ilgtermiņā vēlas attiecības, bērna labsajūta ir svarīga!

Bet viedokļi nepārsteidz.. tos kurus raksta mammas, tos kurus raksta sieviete, kas sev vēlas nosiet olvadus.. vai cita, kas atsevišķās diskusijās izceļas kā ''māmiņu nīdēja'' :D
06.10.2014 10:12 |
 
Reitings 4775
Reģ: 18.03.2012
Būšu "ļauna", bet, iespējams, meita ir greizsirdīga, vai arī tik ļoti pieradusi tikai pie mammas, ka negrib viņu dalīt ne ar vienu citu, un ar čurāšanu, skumjajām acīm vienkārši manipulē. Mnauprāt, mātei šjā situācijā pat to būtu grūti pamanīt.
06.10.2014 10:13 |
 
Reitings 1149
Reģ: 15.01.2014
Klasiskā ģimenē ir sieviete+vīrietis un tad bērns, bet šeit ilgu laiku ir bijis māte+bērns, bez vīrieša. Nu nevar tā ar nazi tagad pārcirst to māte+bērns un kļūt par sieviete+vīrietis un bērns.

Man nav ko ieteikt šajā situācijā, jo neesmu vēl mamma, bet vienu gan es spēju saskatīt - to, ka šīs attiecības nav līdz galam auglīgas.
Pēc idejas 3 gadi ir laiks, kad meitenītes pieķeras tētiem un tie ir viņu lielie vīrieši un ir greizsirdības pret mammu. Šajā situācijā bērns šo vīrieti īsti neuztver kā piemēru.

Un jā, nesaprotu kādēļ šeit iesaistās bērnu nīdējas. Bērnus jūs negribat, vairāk par sieviete+vīrietis jūsu attiecībās nebūs, tāpat neizjutīsiet šādu situāciju.
06.10.2014 10:26 |
 
Reitings 2267
Reģ: 01.06.2014
tik ļoti pieradusi tikai pie mammas, ka negrib viņu dalīt ne ar vienu citu, un ar čurāšanu, skumjajām acīm vienkārši manipulē.

+

Ja autore turpinās šādi izturēties, paliks bez vīrieša līdz meitas 18 gadu sasniegšanai.
06.10.2014 10:39 |
 
10 gadi
Reitings 2563
Reģ: 29.01.2009
Tieši tāpēc tam, kurš veido attiecības ar sievieti/ vīrieti, kam ir bērns, ir jābūt milzīgai pacietībai un milzīgai vēlmei būt kopā, citādi nekas nesanāks. Ne katrs to spēj. Un es ļoti labi saprotu vīrieti un to, kā viņš jūtās, bet viņš jau pats to ir izvēlējies, tāpēc viņam ir jāpieņem tevi ar visu tavu bērnu. Tu ne pie kā neesi vainīga.
Bet, ja runājam par to, vai tas ir pareizi, ka bērns ir vienmēr pirmajā vietā un pats svarīgākais, ap kuru griežas visa pasaule un vīrietis tikai otrajā vietā, tad man personīgi tas nešķiet pieņemami. Pirmkārt ir attiecības starp sievieti un vīrieti un tikai tad ir bērns. Es nespēju iedomāties, ka varētu nepārtraukti ņemties tikai ar bērniem un vīrietim pievērstos tikai tad, kad atliktu brīvs brītiņš. Tā nav pareizi, tādas attiecības ir lemtas neveiksmei. Bet man tomēr izskatās, ka šis nav gluži tas gadījums, Lianne, varbūt viņš vienkārši nav īstais vīrietis?
06.10.2014 10:44 |
 
Reitings 2267
Reģ: 01.06.2014
Tieši tāpēc tam, kurš veido attiecības ar sievieti/ vīrieti, kam ir bērns, ir jābūt milzīgai pacietībai un milzīgai vēlmei būt kopā

Starp citu, šim vīrietim arī ir savs bērns.. Diez autore izturās pret vīrieti+dēlu tieši tāpat kā viņa grib, lai vīrietis izturās pret viņu+meitu? Vai kopīgi ar vīrieti+dēlu spēlējas? Vai nevaino dēlu pie kaut kādiem nedarbiem? Neatraida? Nav atsvešināta? Utt.
06.10.2014 10:50 |
 
Reitings 74
Reģ: 01.06.2014
vairums komentētāju ir bez bērniem, citas grib sterelizeties, tātad - vienīgais bērns viņas var būt pašas sev vai paņemt runci no ielas. Citas netiek pie sev kārotā, arī tām nav pieredzes, tikai galvā izdomāts modelis. 57days pareizi pateica!


Vecis nemīl bērnu kā savu, bet grib no sievietes mīlas priekus!

ninasskapis,ja tu turpinasi sēdēt cosmo, paliksi pati bez vīrieša, jo viss kas tevi interesē ir dzīvnieki un cosmo.
06.10.2014 10:52 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Šķiet, ka vīrietis ir izvēlējies nepareizu taktiku. Viņam vispirms ir jāiegūst uzticība un mīlestība no bērna.. tad var domāt par sievietes uzmanību. Tas, ko viņš cenšas realizēt, noderīgāk ir īslaicīgām attiecībam..
06.10.2014 10:52 |
 
Reitings 9917
Reģ: 24.05.2012
Man šķiet, ka vīrietis jāmeklē, tad, kad esi gatava viņam arī sniegt to mazumiņu sava laika un uzmanības. Autores tekstā visu laiku jūtams sadalījums "es un meita" + "vīrietis".


+++

Man žēl to vīrieti ...
06.10.2014 10:54 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!