Citreiz brīnos kā cilvēks var palikt tāds morāls kroplis, bet tāds nu viņš palika. Mocījos ilgi un dikti un biju jau nostabilizējusies, bet šodien, kā no zila gaisa, viņš kā dzīvs (zeme atveries) māj man pieturā un taču jā, tiešām viņš. Iekšā viss sagriezās un kājas sāka drebēt, tā arī līdz veikalam neaizgāju. Gribējās jau pa seju iesist, bet graciozi pacēlu galvu un devos pa apkārtceļu mājās. Pagulēt šobrīd nevaru, visu laiku pa galvu maisās. Kāpēc man tā, bet viņš svētā mierā tur stāv un māj.
Galīgi nebija kam to izlikt :(
379
:D
