Kāpēc attiecības ir kļuvušas par tik retu parādību

Reta parādība? Manuprāt, ne.

Nepiekriitu. Es vairs nepaziistu gandriiz nevienu,kam nebuutu otra cilveeka blakaam.
Muljiibas. Tgd man liekas visi ir attieciibaas!

Reta paraadiiba, manupraat, ir attieciibas, kuras bakstaas uz uzticiibu, godiigumu un lielu miilestiibu. Citaada veida attieciibas ir pa pilnam.

Vai jūs dāmas piekrītat?

nope.

bakstaas balstaas

Man apkārt lielakoties visi precēti pāri, un ilgi precēti.

Varbūt tā ir ar vīriešiem kas pelna krietni virs vidējā. Kāpēc attiecības, ja 100 muļķes pakaļ skrien? Tie, kas nepelna tiem nav ne seksa, ne krāpšanas.

Es vel autores sarakstam pievienotu ka normala attieksme pirms iepazīšanās ar vīrieti ir aizvietota ar karalienes tēlošanu.

jo attiecības prasa darbu. Tur ir jāiegulda laiks, emocijas utt. Tas ir grūti. Savs ego jāapvalda, jo nav tikai es, jo rodas mēs un otrs cilvēks ir jārespektē, jāciena un jāņem vērā.

mulkiibaas.man apkaart tikpat kaa nav tadu cilveeku,kas nebutu attiecibaas

kartejais salkanais tekstins, ko twitteros , facebookos posto mazas meitenes

nu tas aprakstītais varbūt kaut kādiem tīņiem un mazliet virs 20 gadu vecuma vienīgi varētu atbilst. Pārējiem attiecības kā attiecības, manuprāt :)

Čupakabra - iepazīsties, te velviens bez :D

Jā, nu nav tā, ka visiem būtu attiecības :D
Man vienīgās ir kredītattiecības,kas arī drīz beigsies :D

Maggi, :D

Nepiekritu.

Es vel autores sarakstam pievienotu ka normala attieksme pirms iepazīšanās ar vīrieti ir aizvietota ar karalienes tēlošanu.

Tu joko? Es teiktu, ka daudz biezhaak ir sastopamas sievietes, kuras ir gatavas sevi pazemot, skriet pakalj, utt. Tas gan peec iepaziishanaas.

Nezinu, es nesaprotu to shausminaashanos, ka, agraak, redz, paari dziivoja visu muuzhu kopaa, tagad, ja saprot, ka tomeer nesanaak skjiras un meklee citus. Agraak vienkaarshi bija citi uzskati, neteiktu, ka visi tie kopaa dziivojoshie paari bija laimiigi un miileeja cits citu, lielu dalju vienkaarshi saistiija beerni, maaja vai pieradums. Tagad cilveeki izmeegjina, saprot, ka tomeer nav tas, un iet taalaak, nevis par spiiti visam paliek kopaa, jo, redz, kaads par to burkshkj, lai gan nemiil otru. Protams, taa ''miilestiiba'' tagad biezhi vien ir paaraak nodraazta, it iipashi jaunieshu viduu, bet nesaskatu tur neko tik ljoti sliktu.

Manuprāt Latvijai šis teksts vēl neatbilst.

Lai gan esmu pamanījusi, ka pārīši FB savā starpā "sarunājas" kāda ieraksta komentāros. Bet katrs jau dara kā grib :)

Tu joko? Es teiktu, ka daudz biezhaak ir sastopamas sievietes, kuras ir gatavas sevi pazemot, skriet pakalj, utt. Tas gan peec iepaziishanaas.

Nezinu, es nesaprotu to shausminaashanos, ka, agraak, redz, paari dziivoja visu muuzhu kopaa, tagad, ja saprot, ka tomeer nesanaak skjiras un meklee citus. Agraak vienkaarshi bija citi uzskati, neteiktu, ka visi tie kopaa dziivojoshie paari bija laimiigi un miileeja cits citu, lielu dalju vienkaarshi saistiija beerni, maaja vai pieradums. Tagad cilveeki izmeegjina, saprot, ka tomeer nav tas, un iet taalaak, nevis par spiiti visam paliek kopaa, jo, redz, kaads par to burkshkj, lai gan nemiil otru. Protams, taa ''miilestiiba'' tagad biezhi vien ir paaraak nodraazta, it iipashi jaunieshu viduu, bet nesaskatu tur neko tik ljoti sliktu.

NU nu. Un cik tad ir tādas kuras pirms iepazīšanās netēlo ka viņai neviens uzšīs pasaules nav vajadzīgs? Šõdien meklējot laimi aiziet no pirmā pie otrā, no ortā pie trešā ... no astotā pie devītā ... no astoņpadsmitā pie deviņpadsmitā un tad apstājas un saka - es sapratu ka laimes nav. Does not exist. :-D

Brrrrrr, nez pēc deviņpadsmitā no tā sievišķa kaut kas arī pāri paliek..
Attiecības nav reta parādība, manuprāt. Jā, tam, ka cilvēki ir kļuvuši progresīvāk domājoši, piekrītu.
Autore ir uzskaitījusi tikai negatīvos attiecību aspektus. Kur tad paliek tauriņi vēderā, pirmais skūpsts lietū, negulētas naktis sapņojot par nākamo tikšanos reizi un smaids, kas nepazūd pat pirkstu durvīs iespiežot, jo viss pārējais uz pasaules šķiet mazsvarīgs, galvenais ir atkal satikt viņu. Jā, attiecības mēdz izjukt, tur neko nevar padarīt, bet viss ir mūsu galvās. Varam vai nu kurnēt par zudušajām vērtībām, vai arī atcerēties un teikt: "sasodīts, bija tik labi, bet viss labākais vēl priekšā, paldies, par pozitīvajām emocijām un pieredzi, dzīve ar to nebeidzas."

P.S Neesmu teksta autore, teksts ņemts no Facebook
Bet paldies par atbildēm.
Varbūt vel kādam būs savs viedoklis par šo? (vajag projektam)