Īrējam.
Pirksim tikai tad, kad būsi atraduši vietu un izlēmuši, ka tur vēlamies dzīvot atlikušo dzīvi, jo mēs plānojam pirkt vienu dzīvokli, nevis ik pēc pusgada citu.
Šobrīd mums īrēt ir izdevīgāk - ja apnīk vai gribas ko citu, varam pārstāt un sameklēt citu vietu, ko īrēt.
No vecākiem tādu dāvanu nepieņemtu un no vīrieša ne tik(tāpat kā mašīnu no vīrieša dāvanā nepieņemtu). Tās ir pārāk dārgas dāvanas un mani vecāki man ir pietiekoši jau palīdzējuši, kad es studēju un mājoklis viņiem man nav jāpērk. Man drīzāk šķiet, ka man vajadzētu viņiem pirkt dzīvokli, parūpējoties par viņiem, bet vecākiem ir savs skaistais dzīvoklis labā vietā, ar ko viņi ir apmierināti un zinu, ka viņi nepārceltos citur.
Ja vecāki man mantojumā atstās savu šī brīža dzīvokli, tad tas ir savādāk - tas ir mantojums, nevis pirkums un, manuprāt, ir ļoti liela atšķirība starp šīm lietām.
Protams, situācijas ir dažādas. Ir cilvēki, kuriem šķiet, ka vecākiem ir jāmaksā par viņu studijām, jānopērk dzīvoklis, mašīna, jāsamaksā par kāzām, jo citādi viņi nav atbalstoši. Ja man būs bērni, varēs būt runa par studiju apmaksu(ja netiks budžetā), bet dzīvokļus un mašīnas viņiem būs jāpērk pašiem.