Īre vai savs?

Īrēju, ja gribētu, iespējams varētu atļauties pakrāt un īres vietā maksā kredītu par jau savu īpašumu, bet... Man pašlaik un tuvākajos gados ir būtiski dzīvot Rīgā, centrā, taču netaisos pirkt dzīvokli namā, kas izturēs vēl gadus 30-50 līdz mājas nojaukšanai.

Es uzskatu, ka arī par kredītu nav jākaubas, jo visiem to tāpat nedod un pirmā iemaksa arī vēl jāsakrāj, plus pārrakstīšanas nauda, kas arī nav maza.

Labāk maksāt bankai par to, kas būs tavs, nevis svešam cilvēkam par vietu, kur nevari ne deklarēties, ne kaut ko mainīt.

Samaara, kā Tu to domā? Man jau šķiet, pat ja tā ir pirmskara māja (ok, ja vien nav avārijas stāvoklī), tad vēl 100 gadus toč nostāvēs. Savukārt, par tiem jaunajiem projektiem es gan esmu diezgan skeptiska..

Jā,tas ir MILZU atspēriens! Tiešām milzu!!! Mēs te ar draugu domājām,kāda dzīve būtu ,ja nebūtu mājokļa jautājuma ehh pasaka! Visu,ko nopelni, ieliec sevī. Mācības, ceļojumi,savs bizness ahhh Raudāt gribās jej bogu. Tāpēc jau meitenes te var pirkt un pirkt un pucēties

Nu, tā jau arī nav! Atkrīt tikai īre, bet komunālie tāpat paliek, nodoklis, pašam jāsedz visas apsaimniekošanas izmaksas. Kad sākām ar draugu dzīvot viņam atdāvinātā dzīvoklī, maksājumi, protams, samazinājās, bet daži jauni nāca vietā. Man šķiet, ka visvairāk ietaupām uz tā rēķina, ka dzīvoklis ir supermazs, līdz ar to zibenīgi piesilst :D

Nu, tā jau arī nav! Atkrīt tikai īre, bet komunālie tāpat paliek, nodoklis, pašam jāsedz visas apsaimniekošanas izmaksas. Kad sākām ar draugu dzīvot viņam atdāvinātā dzīvoklī, maksājumi, protams, samazinājās, bet daži jauni nāca vietā. Man šķiet, ka visvairāk ietaupām uz tā rēķina, ka dzīvoklis ir supermazs, līdz ar to zibenīgi piesils

Emm, nē, nemaz nav! Ir forši paciest visas neērtības dzīvojot svešā dzīvoklī un maksājot pāris simtus mēnesī par svešu dzīvokli :D
Jebkurā gadījumā, jūs visus maksājumus, arī nodokļus, maksājiet par savu dzīvokli, ne svešu. Pat, ja tiek ietaupīti 200 (nu tagad vidēji īre ir 350), pat, ja tikai 100, tas tik un tā ir ietaupījums. Un jebkurā gadījumā, es labāk maksātu 300 par savu dzīvokli, ne svešu, kurā es nenosaku neko.

Es jau nesaku, ka tas nav forši. Nezinu, kā citām meitenēm, bet man nekāds "mācības, ceļojumi,savs bizness" par to starpību nesanāk :D

Es gan īrēju, gan pie drauga, gan pie vecākiem, gan viesnīcās padzīvoju.
Kur nu attiecīgajā brīdī sanāk. Esmu gipsy :D
Ar laiku noteikti iegādāšos savu nekustamo īpašumu.

Es arī nedaudz nobrīnījos, cik daudzām vecāki ir parūpējušies par dzīves vietas nodrošināšanu.
Ja var atļauties, neko sliktu tajā neredzu, ja bērns prot to novērtēt.

Liela daļa, ļoti liela centra namu ir šausmīgā stāvoklī un kāda 3-4 daļa no pirkuma vērtības jāiegulda remontos. Protams, ir arī daudz ēku teicamā stāvoklī, bet es runāju par to, kas redzams piemēram ss.lv pārdošanas sadaļā. Tur tādas pērles, ka oioioi, vienā pusē grausti, otrā ekskluzīvi penthausi. Tām, kas ir atradušas un pašas nopirkušas foršu dzīvokli centrā - apsveicu, ir ļoti paveicies.

Vecaaku daavana.
Pedejais, ar ko butu jalepojas. Tapat ka tas, ka nauda dzivoklim nopelniita stradajot UK

Ir dazas lietotaajas, kuras ar savu izcilo gudriibu nepaliks nepamanitas. Diez ko darit, ja omite atstaaj mantojumaa dzivokli? Nepienemt, jo no taa jaakaunaas??? Ja mamma atstaaj manotjumaa dzivokli - arii jakaunas?? Esmu tikusi pie 3 dzivokljiem, kur vecaaki ir man palidzejusi, izremonteejushi 2 un 1 pati kadreiz izremonteshu, arii ja nauda bus japelna UK.

Īrējam, bet apsveram nākamgad ņem kredītu, lai pirktu savu.

Dzīvojam drauga dzīvoklī.

Vienmēr esmam ar draugu domājuši un izsecinājuši kā tikt pie sava īpašuma un ir tikai 3 varianti :D
-atstāts mantojumā
-paņemt kredītā
-uzdāvina vecāki

Paši dzīvojam ar drauga vecākiem privātmājā, protams, ka gribētos savu, bet patreiz nevaram to atļauties. Arī esmu pārsteigta cik daudzām vecāki ir uzdāvinājuši īpašumus.

Bija iekrājumi un kad sākām skatīties sludinājumus uzpeldēja super variants, kur bars ar mantiniekiem gribēja ātri tikt pie naudas un bija gatavi 1/3 daļu no cenas pat nolaist - vecā centra māja, 3 ist. dzīvoklis briesmīgā stāvoklī un bez remonta, bet visu pašiem darot ieguldījums bija kādi 5k Ls lai visu sabūvētu un izdarītu pa savam. Tad nu savi iekrājumi + aizņēmums no vecākiem un dzīvoklis ir mūsu.

Mums ir savs dzīvoklis. Nopirkām, kad aprecējamies. Protams kredītā, bet tas ir labāk, kā īres variants, kad par tāda paša līmeņa dzīvokli būtu jāatdot teju 3x lielāka summa svešam iclvēkam.

Vispār jau tas ir normāli, ja savs dzīvoklis- pirkts vai dāvināts. Jo vairumā valstu tā ir.

Protams, ir forši no vecākiem saņemt dāvanā dzīvokli, bet es laikam justos visu mūžu parādā. Es jau tā jūtos jau tagad, jo viņi man ir tik daudz devuši. :) Jūtos bezgala pateicīga par to pašu.

man ir savs, mantots dzīvoklis, laikam jākaunās, ka dzīvoju vecvectēva novēlētajā dzīvoklī pašā rīgas centrā
nākamvasar pārvāksimies uz māju un šo dzīvokli izīrēsim

Īrēju kopā ar mīļoto.
Uzskatu, ka ja gribam savu mājokli, tad mums pašiem pie tā ir jātiek pa saviem līdzekļiem, nevis jāgaida, ka vecāki to nopirks. Iespējams, tā uzskatu, jo nenāku no miljonāru ģimenes un tāpēc dotu priekšroku tam, lai mani vecāki aizbrauc superīgā ceļojumā, nevis pērk man dzīvokli.

Īrēju.

Uzskatu, ka ja gribam savu mājokli, tad mums pašiem pie tā ir jātiek pa saviem līdzekļiem, nevis jāgaida, ka vecāki to nopirks

Es negaidīju un nedomāju, ka kāda no meitenēm, kas šeit rakstīja, ka īpašums saņemts dāvanā no vecākiem ir sēdējusi un gaidījusi, kad tas notiks. Nebūt ne. Dzīve jau bija arī pirms tam. Tika dzīvots kopmītnēs, tika īrētas istabas pie tantēm, tikai īrēti dzīvokļi kopā ar citiem jauniešiem. Dāvana nāca kā dāvana un nevis tikai gaidīts tas brīdis, kad tad beidzot vecāki iztērēsies. Par iegūto esmu bezgala pateicīga un būšu pateicīga, jo arī mani vecāki nebūt nav turīgi un tādu dāvanu nekad mūžā nebūtu iedomājusies, ka saņemšu.

Tad jau arī var panesties jautājums vai nebūtu jākaunas, ja draugs vai vīrs uzdāvina savai meitenei/sievai auto, vai, piemēram, apmaksā pilnīgi visus sadzīves tēriņus. Vai arī par to nebūtu jākaunās? Priekš kam tad pašām rociņas un smadzenes dotas, vai tiešām tikai lai labi izskatītos esot blakus savam 'drāzējam' (atvainojos par izteicienu)!? Jautājums ir retorisks un īstu atbildi neprasa, tā ir viela pārdomām atsevišķām personām.