Ietekmējos no Persephon . . Tev ir savs dzīvoklis vai īrē? Ja savs, kā tiki pie tā - pati krāji naudu/kopā ar draugu veidoji uzkrājumu vai ievācies pie drauga, kuram savs dzīvoklis?
Daļēji savs-teorētiski nav, praktiski- neīrēju ne no viena. Bija uz mana vārda, tagad pārrakstīts uz radinieka vārda, tāpēc no oficiālā viedokļa nav mans, bet neīrējam, tā kā dzīvoju te gan tad, kad bija mans, gan tagad, maksājam tikai par komunālajiem utt.
Aija47, es kaut kur rakstiiju, ka lepojos, ka uzskatu to par baigo sasniegumu? Esmu ljoti pateiciiga saviem vecaakiem, ka vinji straadaaja un centaas, lai nodroshinaatu labu dziivi ne tikai sev, bet arii saviem beerniem. Ja man reiz buus beerni, tad es dariishu tieshi taapat un arii vinjiem gaadaashu visu nepiecieshamo dziives uzsaakshanai. Neko nosodaamu tur neredzu.
Un kāpēc gan nelepoties ar izdarīgiem vecākiem? Mana mamma bieži man saka,ka viņai kauns,ka nevar man palīdzēt vai ko lielu uzdāvināt. Draudzenēm ceļojumus dāvina un pusi no dzīvoklu cenas apmaksā. Es loti ceru,ka savam bērnam arī spēšu ko atstāt mantojumā.
Forsi,ka vecaki palidz saviem berniem. ES domaju, ka tas butu pedejais ko ka kautreties,no vecaku sagomata dzivokla, zinot, cik musdienas ir gruti pie tada tikt.
Jā,tas ir MILZU atspēriens! Tiešām milzu!!! Mēs te ar draugu domājām,kāda dzīve būtu ,ja nebūtu mājokļa jautājuma ehh pasaka! Visu,ko nopelni, ieliec sevī. Mācības, ceļojumi,savs bizness ahhh Raudāt gribās jej bogu. Tāpēc jau meitenes te var pirkt un pirkt un pucēties :) kamēr citiem cents pie centa jākrāj. Nav ko tiem nabagiem vairoties,tā jau ir.
Neredzu par ko kautrēties ne tad, ja dāvināts, ne tad, ja pats esi kaut kur braucis, pelnījis un krājis, lai būtu pašam sava vietiņa.
Es arī zinu, ka kādreiz man būs dzīvoklis, kuru savulaik mamma nopirka vecvecmāmiņai un nez cik debīlai man būtu jābūt lai no tā atteiktos.. hmm
782
