Negribas dzimšanas dienu.

Man šogad tā bija, līdz ar to īpaši neplānoju svinēt, bet draugi sataisīja pārsteigumu. Kā rezultātā man bija lieliskākā dzimšanas diena un pārsteidzošākā dāvana. Bet, jā, man dz/d laikam nekad tā īsti nav gribējies svinēt, arī savu nākamo nedomāju atzīmēt.

Man jau 18.dz.d īsti negribējās svinēt. Atzīmēju kopā ar savējiem. Tagad man pēc nedēļas ir dzimšanas diena, atbrauks pie manis ģimene, paēdīsim, iedzersim un pa mājām. Neko vairāk man nevajag :) It kā otrā pilngadība, bet ko tur daudz.

Jau kopš tīnes gadiem, nu kādi 12-14 neesmu svinējusi savas dzimšanas dienas. Viss normāli. :D

Nepatīk man dzimšanas dienas. Kopš 16 gadu vecuma vairs nesvinu. Protams, ir kūka tajā dienā, bet tas arī viss.
Piemēram, visu iepriekšējo dzimšanas dienu noraudāju savā istabā. Tāpēc vēl jo vairāk nepatīk.

Katru gadu ceru, ka kaut kas mainīsies. Kas zina, varbūt nākamā dzimšanas diena patiesi būs citādāka.

Pārsvarā visas savas dzimšanas dienas esmu svinējusi ar vērienu, bet šogad galīgi negribas..

Kad biju maza, dzimšanas dienas bija foršākie svētki tūlīt aiz ziemīšiem, laika gaitā tas kaut kā pārgāja. Vairs nav ne svētku sajūtas, ne gaidīšana, ne arī vēlēšanās svinēt, kur nu vēl taisīt baigo balli. Draudzene nesen uz savu 16. gadu dzimšanas dienu uzaicināja ap 100 cilvēkus, tusiņš no rīta līdz vakaram un tad no vakara līdz rītam, es domāju visus iespējamos atrunas, lai dzimšanas dienu īpaši nesvinētu. :D

Draudzene nesen uz savu 16. gadu dzimšanas dienu uzaicināja ap 100 cilvēkus

wouuuuv, nav par daudz priekš 16? :D

Uz 18 gadiem man vecaaki bija uzriikojusi lielas, skaistas sviniibas viesu namaa. Ar vakara vadiitaaju, pat Dj bija, viss kaa naakas :D
Bet, taa bija arii vieniigaa no Dzimsanas dienaam, kura tik loti palikusi atminaa, jo parasti, arii man kaut kaa iipasi negribaas neko lielu un grandiozu.
Ipasi peedeejos gados bijis taa, ka so dienu labpraataak atziimeeju tikai ar saviem tuvaakajiem (vecaakiem, draugu).

Mūsu dzimtā vispār dzimšanas dienas netiek svinētas. Izņēmums ir mazie bērni.

Nepatīk dz.d., pakāpeniski radinu visus pie tā, ka nesvinu. Citi gan apvainojas, ka neuzaicinu, bet nesaprotu kāpēc tas būtu obligāti svinams?

16 gados 2 dienu dzerstins!kuda mir katitsa:-D

16 gados 2 dienu dzerstins!kuda mir katitsa:-Dg

kisskissmjau, viņa teica, ka gribēja kārtīgu grautiņu. :D Vecāki arī piekrita un kā dāvanu noīrēja viesu namu, pirti un noorganizēja visu pārējo (ēdiens, dzeramais, pamatīga skaņu aparatūra, utt). Ballīte tiešām bija traka, varbūt pilnīgi visi uzaicinātie neieradās, bet cilvēku bars bija pamatīgs. Bail iedomāties, kas būs uz 18. :D

18 gados pēdējo reizi balli taisīju, tā teikt, ja vairāk baļļu nav un nebūs, tad man mūžīgie 18.
Te nu vietā ir vecā, labā frāze "esam tik jauni, cik jūtamies, gadu skaitlim nav nozīmes". Pfff, jāieraksta šis būs diskusijā par nejēdzīgajām frāzēm, jo tas, kurš to izdomāja man labāk tādēļ neliek justies.
Ehhhh, bez maz jāņem matu suka mikrofona vietā un jārauj ziņģe - ak skaistā jaunībaaaaaa, tas bij tik seeeeen.

KUBIS, atkal izfantazē to, kas nav uzrakstīts? Alkohola tajā ballītē nebija, jubilāre kategoriski no tā atteicās un citi varbūt iedzēra kādu sidru, bet neviens piedzēries nebija. :)

Riebjas,tāpēc jau daudzus gadus nesvinu.

Savu dz. dienu jau sen nesvinu. Neredzu nekāda iemesla svinēt to, ka novecoju.

Tajos padsmit gados jau visbiežāk arī gribās tās lielās svinības un ir tie 2 dienu dzerstiņi! :D ;)

Bet piem. 29 vai 35 gados, man šķiet reti kura grib LIELO BALLI! :D

Par svinēšanu- es arī nesvinu, man tādas lielās ciemošanās besī, bet atzīmēju ēdot tajā dienā visu ko gribas! Čipšus,grauzdiņu salātus, krāsnī ceptus gardumus, dipi mērci ar dārzeņiem, kūku, šapanieti var dzert :D

Drīz paliek 19, vispār nav nekādas sajūtas... nemaz arī negribās :)