Apnikušās standartfrāzes

nannerle, nu ja ar teevu, tad ir citaadaak. No tava komentaara likaas, ka tu par taam probleemaam runaa ar pazinjaam vai kaut ko tamliidziigu, jo es pati nezinu ko teikt taados briizhos, kad kaads cilveeks (kursh nav man ljoti tuvs) staasta savas probleemas, nu nav man ko teikt, taapeec naakas iztikt ar kaadu bezpersonisku pieklaajiibas fraazi. Ar tuviem cilveekiem taa nav.

"Ja mīli,tad palaid vaļā"

* Ja es pasaku viedokli par veselīgu uzturu, tad man visas parasti brūk virsū sakot: "A ko Tu vispār saproti no tā, Tu esi tāpat tieva, Tev nav liekā svara!" It kā tievs cilvēks nevarētu veselīgi :D
* frāze "Ko Tu tik dusmīga/ bēdīga?"
* "Tad, kad Tev būs bērni, tad......"
* "Tu vispār ēd?"
* "Vai kā laiks skrien, jau oktobris/janvāris/decembris/...."
* "es jau neko nesaku, bet....."un tad sākas muldēšana stundas garumā!

Gan jau vēl kaut ko atcerēšos!

to parasti saka ne tās slaidākās sievietes un zīmīgi skatās uz tievajām
lai jau mierina sevi ar šo tekstu:d

Shis ir metams vienaa maisaa ar "Tev nevis nepatiik, bet gan skauzh", "to jau parasti saka anorektikjes skatoties uz lielpupainajaam" un visi paareejie teksti. Shie ir viskaitinoshaakie no visiem

Мне бесит все русские/латыши/негри.
Латвия гавно.
Почему со мной всегда происходит что тл плохое?
Жизнь гавно.
Мы уже говорим/ходим в туалет сами. (Когда мама рассказывает о своих детей. Бля, я рада что ты сама посрать научилась в 25 лет!

laba daudz nevajag.

vajag gan! :D

Ja Tev kaut kas nepatīk - brauc prom (no LV, uz Krieviju utt.). Iespaidojos te no vienas diskusijas.

In general, gandrīz visas te nosauktas frāzes tiešām var izbesīt konkrētās situācijās

Man besī, ja kāds uzdod jautājumu: "Jo?"

Un parast tas tiek pateikts izcili debīlā izteiksmē....

Kaitina visi tie "slikto meiteņu" izteicieni - šeit jau pieminētais,- labās meitenes nokļūst debesīs, sliktās, kur vien vēlas... YOLO.. utt.

"Pagaidi, es patieksu vienu lietu. Tad Tu..." :D izcili tā pateikt!

Ahaha, dazaam meiteneem gandriiz burkskiigais, tik miiliigi! :)
Es pagaidaam nevaru iedomaaties nevienu fraazi, kas mani nu tik loti kaitina, ka aciis ceertas un gribas padaliities. Mani galvenokaart kaitina takta izjuutas truukums. Un, radnieciiga doma Riot! mineetajai - nespeeja izsveert, kad subjektiivais (vai arii objektiivais, kaa reizeem) viedoklis ir nepiecieshams un skali pauzhams, un kad to vienkaarshi draudziigi paarspriest un paargremot pasham ar sevi. :)
Aa,veelaajos par taam 'viss buus labi' fraazeem..Man roka neceltos un mute meveertos sagrautam cilveekam pateikt - nu ko draudzin, esi dzili saules neapspiideetajaa vietaa un laikam arraa tik driiz netiksi, game over! Es tad laikam tomeer izveeleetos iespeeju atrauties pa seju (kaa, izraadaas, dazkaart zeelotie juutas :D) un ietu veco, labo "esi stiprs, buus labi!" celu.

Vispārināti apgalvojumi kā, piemēram, "visi visus krāpj", "visiem vīriešiem/sievietēm patīk.." utml.

Man roka neceltos un mute meveertos sagrautam cilveekam pateikt - nu ko draudzin, esi dzili saules neapspiideetajaa vietaa un laikam arraa tik driiz netiksi, game over! Es tad laikam tomeer izveeleetos iespeeju atrauties pa seju (kaa, izraadaas, dazkaart zeelotie juutas ) un ietu veco, labo "esi stiprs, buus labi!" celu.

Es to uzskatu par liekulību. Manuprāt, dažreiz ir labāk vai nu teikt: "Nu piedod, es Tev nevaru palīdzēt." vai varbūt var tomēr censties iedziļināties situācijā un meklēt risinājumus, vai atrast cilvēkus, kuri varētu palīdzēt, nekā pateikt tukšu: "Viss būs labi" un aiziet.

Tas "Viss būs labi" manuprāt parāda neieinteresētību cita problēmās + neizpratni. Tad jau ja neizproti un negribi/ nevari palīdzēt varbūt labāk tiešām neteikt neko.

Dzīvē viss ir jāizmēģina.

Tā ir tā frāze, kas uzdzen dusmas, jo ar to daudzi cenšas attaisnot ļoooti daudz stulbu darbību.

Mani kaitina cilveeki, kuriem viss kaitina... Nu kas vainas visaam shiim fraazeem?.. Patiesiibaa visaas ir vismaz dalja taisniibas. Ir jaamaak klausiities un sadzirdeet...

Redzi, Kerij, esmu paarliecinaata, ka paliksim katra pie savas taisniibas, bet no mana skatupunkta tas nekaadaa gadiijumaa nepieraada neieintereseetiibu. Bet tas, protams, atkariigs kaa no situaacijas konteksta, taa nokonkreetimuusu pieredzes. Nu, piemeeram, mana draudzene gandriiz izraudaaja dveeseli man kleepii, kad vinai bija probleemas ar viirieti, es vi ai teicu - mazais, ir slikti, ir loti slikti, bet mees tiksim tam paari, buus labi, tikai jaaizkaarpaas! Man skiet, daudz neientereseetaak buutu, ja es teiktu -piedod, nevaru paliidzeet.Vai neteiktu vispaar neko. Bet kaa jau mineeju -situaacijas konteksts.

Kad kāds saka''Klausies'' un tad ietur pauzi un vēlreiz ''Tu klausies,ja?''

Anatolijs Kreipāns - neiesit tu, iesit tev

Nez, es šo diskusiju neuztvēru nopietni, kā- nu, tā kaitina, tā kaitina..:) Nu, nē. Dzīvot jau netraucē, kā parsti vienkāršas pļāpas par neko.

Par līdzi jušanu smagos brīžos, varu pateikt tā, ka man svarīgi, lai man pasaka- es esmu ar Tevi, esmu līdzās, Tu vari runāt, es uzklausīšu, vai vienkārši paklusēsim kopā, nevis, lai man mēğina iestāstīt, ka būs jau labi, sāpes mūs padara stiprākus un visu to pārējo. Protams, būs, kaut kad, bet ļauj man izsāpēt tagad.

Izklausīšos pēc pasaulē iedomīgākās kozindas, bet vairāk par jebkādām pārmīlētām izteikām mani tracina situācijas, kad tiek jautāts mans viedais padomiņš, bet, kad esmu 15 minūtes runājusi, jautātājs sāk murmināt kaut ko savu. Šādas nekaunības satriekta, uzmetu lūpu, apcērtos uz papēdīša un nekad vairs nenāku atpakaļ.

No frāzēm - visurderētājām galīgi negaumē tās, kuru būtība ir visai pasaulei sastūķēt mugurā vienādi kodīgus adītos džemperus. No sērijas "Tā dara visas"; "Neesi jau nekāds izņēmums, muti ciet!".

Tad vēl: kaitina nespējnieku armija, kas mani, gaismas cīnītāju, tā vien cenšas atsēdināt, nolikt pie vietas un visādā ziņā neitralizēt. "Mēs neko nespējam pasaulē izmainīt", "Cilvēks ir pēdējā niecība no pēdējām". Tfu.

Šokē medicīnas doktores, kuras dzelžainā pārliecībā iesaka vaginālo orgasmu gaidīt tikai pēc dzemdībām.

Vispār neļauju sevi ilgi nodarbināt kaitinošajam - esmu caurmērā pozitīvi orientēta.