Vēl piebildīšu, ka aktivitātes ir minimālas, nesportoju, nejogoju, nedejoju, neko nedaru. Vasarā regulāri peldu vai braucu ar riteni, bet ziema ir mans dikstāves periods. Vienīgi šobrīd pie aktivitātēm varētu pieskaitīt (minimālu) došanos ikdienas gaitās, jo mašīnas man nav, pārvietojos īsos gabalus ar kājām, garos - ar sabiedrisko.
Neiebilstu, ja svars būtu mazāks, bet tajā pašā laikā nejūtos iedvesmota (t.i. gluži tik uzbarojusies), lai atteiktos no pašreizējiem ēšanas paradumiem. Bet būs diētas, es zinu, ka ievērošu. Nesen vēl tepat viena rakstīja - mērdē sevi badā, pēc tam rij kā cūkas, un tā visu mūžu. Ar to nelepojos, bet arī es esmu ierakstāma šajā sieviešu kategorijā. Tikai man badā mērdēšanās nozīmē sabalansētu ēšanu, un rīšanas periodi pēc tiem ir aptuveni trīsreiz ilgāki par pašu "mērdēšanās" laiku.