Jurista profesija

Protams, nav teikts, ka mana nākotnes darba vieta būs tieši šajā amatā, jo šīs jomas zināšanas noder ļoti dažādās profesijās

Tātad, pirmkārt: juristam būtu jāsaprot atšķirība starp terminiem AMATS un PROFESIJA!!!! Jurists nav AMATS, bet PROFESIJA!!!! Tā ka viss ir otrādi- jurista profesija (tās sniegtaš prasmes, iemaņas un zināšanas) var noderēt ieņemot arī citus amatus!!!

Mācība nr.1. Paldies!
Tātad secinu, ka vēlējies norādīt - viena no būtiskākajām īpašībām ir prasme pareizi pielietot terminus. Bet pirms tam tomēr jāapgūst zināšanas, kas man pagaidām vēl nav, tādēļ kļūdījos.

īsti nesaprotu, kāpēc Tu vispār esi aizgājusi mācīties par juristu, ja īpaši par to neko nesaproti, jo uzskatu, ka ja iet mācīties par juristu, ir jāzin jau pirms tam, kāpēc Tu vispār mācīsies šo profesiju, ne kurš katrs var izmācīties par juristu.

Protams, ideālā gadījumā ikvienam vajadzētu pārzināt izvēlēto darba nišu, tomēr tas ne vienmēr tā ir. Man personīgi vidusskolas laikā izveidojās interese par jurisprudences sfēru, tomēr nevienu cilvēku, kas šajā profesijā būtu darbojies, nepazinu. Tādēļ arī informācija, ko esmu ieguvusi, ir visai virspusēja. Vēlējos iegūt zināšanas tiesību zinātņu nozarē, taču, vai vēlēšos strādāt par juristu, man vēl nav skaidrs. Un šeit vienkārši iedomājos pavaicāt par jurista ikdienas darbu, plusiem un mīnusiem. Tas arī viss.

Varu padalīties ar saviem novērojumiem, kādam ir jābūt juristam.
Labam juristam, pirmkārt, ir jābūt ļoti zinošam. Ar labi izkoptu prasmi uzstāties cilvēku priekšā. Labi jākontrolē sava runa - vienmēr ir jādomā, ko tu saki (idejiski), ar kādu mērķi tu to saki (ko tu gribi panākt ar savu teikto) un arī kā tu saki (runas ātrums, intonācija, uzsvari) un ar kādiem vārdiem saki (termini, gramatika, valodas stils). Jāspēj būt nekaunīgam, ja nepieciešams. Vienmēr jāizskatās labi (kopti, lietišķi). Jāprot vismaz 2 valodas - krievu un angļu. Jāprot darboties komandā. Jāprot skaisti iziet no jebkuras situācijas. Jāspēj uztvert un analizēt lielu informācijas daudzumu. Jāspēj daudz lasīt (grāmatas, raksti dažādās valodās). Jāspēj argumentēt savu viedokli. Jāspēj domāt plaši (domāt nevis tikai iekalt izlasīto). Jāmīl sava profesija.

Eve1, paldies par Tavu viedokli! Līdzīgus secinājumus esmu veikusi arī pati, tomēr jo īpaši mani interesē "aizkadra" skatījums. Piemēram, vai esi reāli darbojusies šajā jomā?

Ir vien veidīgi amati un ir ne tik vienveidīgi amati - viss arī atkarīgs ne tikai no amata, bet arī sfēras.

Piemēram krimināltiesību pārzinātājiem vairāk vienveidība, jo tur principā +/- nekas baigi nemainās, civiltiesības jau ir kaut kas plašāks un grūtāks, kas aptver ļoti daudz jomas.

Tāpēc uzskatu, ka civiltiesību speciālistiem ikdiena ir interesantāka, bet arī grūtāka.

Un es strādāju šajā jomā, man patīk, bet ir japatīk visiem likumiem un visai tai darbībai, lai dabūtu maģistrus un kļūtu par juristu, kas principā arī vēl neko daudz nedod kā izglītību, jo ja vēlas būt tiesnesis, advokāts, prokurors, tad atkal vairāki gadi paiet, lai to visu sasniegtu. Diploms tikai pamats tam visam.

Es strādāju ar krimināllietām un nekad to nemainītu pret citu juridisko sfēru, piemēram, civillietām. Katram jau savs. Pamācies vēl un tad jau jutīsi uz kuru virzienu gribi skatīties. Varbūt sapratīsi, ka vispār negribi būt jurists.