Špikeri, špikošana - iesakat!

Esmu ar adatiņu formulas skrāpējusi lineālā un uz pildspalvām (vispār jebkurā plastmasā var ieskrāpēt), arī ar nedarbojošos pildspalvu "rakstīju" uz plastmasas grāmatu vāciņiem vai kaut kādām tukšajām lapām, ko varēja izmantot aprēķinos. Grūti ko tādu pamanīt.

https://exs.lv/read/ka-uztaisit-caurspidigu-spikeri

Savulaik uz vēstures eksāmenu īpaši sagatavoju šo špikeri. Uzlīmē uz ūdens pudeles un volā!

Un vēl - sēdēja man priekšā viens puika, kurš vienmēr no manis špikoja, vienkārši norakstīja. Tā kā mēs bijām draugi, tad parasti man tas netraucēja, bet reiz kaut kā sadusmojāmies un izdomāju atriebties. Latviešu valodas stundās bija jāzīmē tās teikumu konstrukcijas un tad pa vienam izsauca pie tāfeles uz atzīmi. Es sev speciāli sazīmēju galīgi šķērsām, viņš nošpikoja, tad es pa kluso izdzēsu un pārzīmēju pareizi. Kad viņu izsauca, viņam bija tik nepareizi, ka briesmas. :D Tad gan man palika žēl. :D

Zilāmētra, sen vairs neesmu mēģinājusi! :D Bet laikam jau lodītes bija ļoti smalkas! :D

Mūžam atcerēšos fiziku!

Fizikas skolotajs, gada sākumā pateica tā, ja mēs špikosim orģinālā veidā, vai ari tā ka nepieķer, tad tā atzime būs pelnita. Ja špikosim pa banālo, tad darbs nost, bez pārrakstišanas iespējām. Nu tad es to pirmo kontiķi tā ari gliti nošpikoju, no malas skatoties, pateikt to, ka man špikeris nevarēja un ari pa klasi staigajot skolotājs neko nemanija. Dabūju 10. Kad skolotajs lika atzimes žurnālā, viņš man prasija, iemācijies, vai nošpikoji? Es atbildēju, ka Jūs teicāt, ka jāšpiko talantigi, nu tad jau mans 10 ir pelnits GODAM. Viņš pilnibā piekrita, un ielika man 10 žurnālā. Kad raksijām otro darbu, tad nešpikoju, un atkal dabūju 10. Skolotajs prasija, nu atkal 10 nopelnits GODAM? Es, NOOOO :D
Nu laikam jāpimin tas, ka Fizika, Ķimija, Matemātika un Ģeometrija, bija mani milākie priekšmeti skolā un problēmas nesagādāja :) Vienkārši negribējās uz to pirmo KD mācities :)

man vienmēr ir bijis bail rakstīt špikerus uz lapiņām, jo liekas, ka es nejutīšu, kad viņa nokrīt un tad skolotaaja pamanis. :D pamatsskolā mums bija dienassgrāmatas un tās obligāti bija jāapvāko, tad nu es uzrsktīju špikeri uz lapiņas un pabāzu zem tā vāciņa. vismaz biju pārliecināta, ka lapiņa nekur nenokritīs. un tā arī neviens skolotājs vai pasniedzējs nav pieķēris. bet tagad es visu nepieciešamo nofočēju telefonaa.

Vienkārši taisīju mazas lapiņas, kuras ieliku penālī, jakas piedurknē. Pieķerta ne reizi nebiju, problēmu paskatīties lapiņā arī nebija.
Citreiz fočēju telefonā, bet tur lielāks čakars viņu katrā izdevības brīdī slēgt iekšā, meklēt vajadzīgo bildi un lasīt. Ja vēl telefonus neļauj uz galda turēt, tad arī grūtāk viņu visu laiku slēpt klēpī. :D
Tā kā visparastākās lapiņas bija mans favorīts. Protams, ir sanācis arī rakstīt uz lineāla matemātikas formulas, penālis arī man bija diezgan aprakstīts. :D

Ir bijis tā, ja zinu, kādā formā būs kontroldarbs (zināmi jautājumi, secība, I un II variants ir pieejams), tad mājās uzrakstīju gatavu kontroldarbu un klasē izlikos, ka kaut ko rakstu, bet beigās nodevu to lapu, kas uzrakstīta bija mājās. Pāris reizes nodevu savu konspektu, ko rakstīju lekcijas laikā, jo kontroldarbs bija, piem., par vienu konkrētu tēmu brīvā formā. Tad tik atlika kaut kā izvilināt ārā vajadzīgo lappusi no klades... Špikeri mazu zīmīšu veidā paslēpti dažādās vietās arī ir bijuši. Aprakstīju kādu raibu burtnīcu un atstāju to uz galda, kas no attāluma nav pamanāms... Citreiz vienkārši norakstīju no kāda vai pajautāju atbildi, kurš gudrāks... Reiz datorā sadrukāju špikerus (kādā 5 izmēra šriftā), sagriezu mazās lapiņās un liku zem kontroldarba lapas, kad bija iespēja - skatījos atbildes... Citreiz tvēru momentu un vienkārši ielūkojos savos konspektos...

Vēl atcerējos - svešvalodā bija jātulko kāds teksta fragments. No citiem kursiem izvilināju teksta tulkojumu, sadalīju teikumos un sarakstīju to visu vārdnīcā. Kontroldarbā ar gudru ģīmi sķirstīju vārdnīcu un "tulkoju" savu tekstu... :D

Vidusskolā īpaši nešpikoju, retu reizi no kāda klasesbiedra, bet tad pa vienkāršo esmu pajautājusi kontroldarba lapu vai arī no somas izvilkusi mācību grāmatu :D

Universitātē arī īpaši špikerus rakstīt nav iedvesmas, jo tēmas pārāk plašas, turklāt bieži bail tos špikerus vilkt ārā :D

Esmu tikai atsevišķos priekšmetos par katru tēmu taisījusi mazas grāmatiņas, kuras ērti ielikt plaukstā un šķirstīt :)

Ta ka man ir liels rokraksts, vienmer spikerus rakstiju datora un izprinteju. Neka originala gan manas metodes nebija jo esmu par slinku - to energiju ko ieliktu caurspidigu spikeru rakstisana vai ar neredzamo tinti labak ieliku macoties un veidojot labi salasamus uzskatamus konspektus.

caurspīdīgos špikerus taisīju, līmēju uz lineāliem, pudelēm, un vēl visādās vietās, ar printeri printētu viegli salasīt plus ja vēl caurspīdīgs..
http://spoki.tvnet.lv/praktiskais/Ka-izveidot-labu-spikeri/297491
ieteikums - vari tikai saslapināt un ar vatīti (ar ko make-up ņem nost) tīrīt to papīru no skoča nost

Skolas špikošana bija sīkums ar to kā špikoju pēc tam. Kā jau te viena meitene minēja-

Tad noslēpu austiņu vadu zem drēbēm un zem matiem. Austiņas bija pārslēdzamās - pārslēdzējs pieāķēts pie krūštura. Viss izdevās.

Šādi es un 80% no mana kursa kam ir pagarāki mati nolikām 2 eksāmenus. :D Tā bija gada lielāka afēra. :D

Kad bija pieliktas austiņas un piezvanīts, tad cilvēks gāja atbildēt mutiski un izvelkot biļeti skaļo to nolasīja. Otra galā cilvēks caur telefonu to dzirdēja un nodiktēja visas atbildes otram austiņā. Easy. Tik bailīgi, ka pasniedzēja, kas sēž pie otras auss dzird to, ka tiek runāts austiņā.

Spikoju uz nebedu. Ari med skola. Tagad augstskola laikam vel nav sanacis.

Man špikošana īsti nekad nav padevusies (sirdsapziņa neļauj :D).
Bet viens no labākajiem veidiem, ko piekopu īpašos gadījumos universitātē - rakstīju špikerus uz vienreizlietojamiem kabatslakatiņiem. Vienmēr ir atļauts uz galda turēt salvešu paciņu, jo īpaši Ziemas sesijā, kad visiem ir iesnas. - tā nu špikoju no kabatslakatiņiem un gadījumā, ja pasniedzējs sāka aizdomīgs nākt uz manu pusi - nācās špikerī izšņaukt degunu vai vismaz izlikties, ka to daru. nostrādāja VIENMĒR. :)

Man ar draudzeni abām bija pa špikerpildspalvai, visu vajadzīgo info sadalījām pa katrai pildspalvai un tādā veidā varējām sarakstīt visu, ko vajadzēja

Es parasti rakstīju špikerus datorā. Sadalīju 3 kolonnās un uz 6 burtu lielumu izdrukāju. U tad aiz penāļa slēpu priekšā. Baigi labi bija.

Līmēju lapiņas lineāla otrā pusē, tieši lineāla lielumā un platumā), penālī lineālu pagriezu ar skatu pret mani un norakstīju :D
Ja kontroldarbu raksta burtnīcā, mājās izplēsu tāda paša lieluma burtnīcas lapas un pilnas sarakstīju, ieliku starp k/d burtnīcas lapām un aiziet :D

Vai arī vnk telefonā nofotogrāfēju :D
Bet vispār baidījos ļoti špikot. 5.klasītē mani uzķēra, atņēma lineālu (un tā arī vairs neatdeva). Bet pēc 5.klases sāku pamatīgi špikot, tiku cauri sveikā :D

Speciāli pārbaudīju, vai vēl joprojām protu tik smalki rakstīt. Šoreiz sanāca 5 rindiņas rūtiņā. Rekur bilde - vesels Ojāra Vācieša piecu pantiņu dzejolis četrās rūtiņās ar pusi. :D :D :D