Lieku šo diskusiju zem sadaļas attiecībās, jo saistu to ar attiecībām ar vecākiem.
Vairāk aicinu diskusijā piedalīties tās dāmas, kuras sevi uzskata par stingri audzinātām.
Šodien aizdomājos par šo tēmu un izlēmu pavaicāt arī jūsu domas.
Tēma pavisam vienkārša - jums ir kā minimums 20 gadi, esat pieaugušas pratā, taču agrāk varbūt likās, ka jūsu vecāki vai viens no tiem ir ļauni. Kā piemēru minēšu - klase rīko tusiņu pirtī ar visām tām piederošajām izklaidēm (šoreiz domāju negatīvāko piemēru, kas saistīts ar dzeršanu), taču jūsu vecāki jūs uz tādām nelaida, ja laida, tad ļoti reti. Mājās bija jābūt plkst. 22:00 kamēr citi jandalējās apkārt pa naktīm.
Varbūt nav labākais piemērs, taču zinu, ka agrāk laikam man visvairāk sāpināja tas - ne jau, ka nelaiž aizliet seju, bet tas, ka bija visādi ierobežojumi, kas nebija citiem.
Vai tagad uz to atskatoties varat teikt, ka tas bija labi un paldies, ka esat izaugušas par saprātīgi domājošiem cilvēkiem, vai tomēr, vēl turat ļaunu prātu un uzskatat, ka tāda rīcība bija nepareiza? (Aizejot studēt uz Rīgu norāvāties no ķēdes un katru nedēļas nogali devāties uz Vecrīgas klubiem).
Tēma plaši diskutējama arī citos "stingras audzināšanas" variantos.
Vairāk gribēju dzirdēt kā pa gadiem mainījušās jūsu domas. Paldies. :)