Biju kādu laiku attiecībās ar puisi, bet viss nebija tik skaisti un rožani. Tas, kas trūka, bija mīlestība un vispār stiprākas jūtas. Kaut arī manas jūtas ar laiku pastiprinājās, un pēdējā laikā jau bija spēcīgākas, es to jutu.
Bet tomēr mēs izlēmām uztaisīt pārtraukumu (ne gluži pavisam pauzi tā, ka izšķiramies, bet vnk dzīvojam atsevišķi, netiekamies, varbūt pat aizejam uz kādu ar randiņu). Ar mērķi, lai paskatītos, vai vēlāk gribēsim būt kopā, vai tomēr šķirsimies.
Es nebiju pārliecināta, ka skumšu pēc viņa, jo, kad es aizbraucu prom uz pāris dienām, es parasti skumstu tikai mazliet. Bet tomēr tagad es jūtu, ka ilgojos un pēc šī pārtraukuma negribu šķirties.
Mēs sarakstamies mazliet, vienkārši tāpat, lai apjautātos, kā iet. Pārtraukumu sākās pirms četrām dienām.
Un tagad es domāju, vai uzrakstīt viņam, ka ilgojos? Vai tomēr labāk nē? Esmu gandrīz pārliecināta, ka viņš arī ilgojas. No vienas puses šāda īsziņa viņu varētu iepriecināt, no otras puses atbaidīt, jo viņš tomēr saprot, ka es pret viņu jūtu ko stiprāku, nekā viņš pret mani. Varbūt tomēr labāk izrādīt pagaidām vienaldzību, neko šādu nerakstīt, pagaidīt, kad viņš pats izradīs kādu iniciatīvu. Jo tā jau, man liekas, parasti ir - ja otrs cilvēks vairāk izrāda vienaldzību, tad vairāk gribas pievērst viņa uzmanību sev. Bet, ja viņš sapratīs, ka es jau tagad ļoti ilgojos, viņā var uzrasties vairāk vienaldzība, nevis prieks un sajūsma.
Vārdu sakot - kā rīkotos Jūs? :)
1091
