Pārceltos uz dzīvi citur?

Esmu jau parcelusies.
Pieredze laba.
Esmu laimiga.

nezinu.
Pati nākošā nedēļā dodos uz ārzemēm.

Bet neesmu visus tiltus nodedzinājusi LV, lai būtu kur atgriezties. Latvija ir un paliek dzimtene. Pat, ja viss būs ok un iedzīvošos tā pat braukšu uz LV ik pa laikam.

Droši vien tas būtu atkarīgs arī no citiem aspektiem. Piemēram, kāda tajā valstī, uz kuru pārceltos, kultūra, reliģija, kādas iespējas atrast darbu (un kādu) utt. Arī klimats būtu svarīgs.

Nepaarceltos tikai uz Aaziju, Aafriku, Dienvidameriku vai kaadu ljoti aukstu nostuuri. Bet nu es arii esmu diivaina. Manii nav ne dzimtenes izjuutas, ne piekjershanaas vietaam vai lietaam, taapeec arii tas process ir viegls.

Nepaarceltos tikai uz Aaziju, Aafriku, Dienvidameriku vai kaadu ljoti aukstu nostuuri. Bet nu es arii esmu diivaina. Manii nav ne dzimtenes izjuutas, ne piekjershanaas vietaam vai lietaam, taapeec arii tas process ir viegls.

+++
Ja miileetu un mani piesaistiitu taa valsts, kaut dazhu stundu laikaa sakraameetu koferus un brauktu, ja vajadzeetu. Man patiik vides nomainja, laiku pa laikam.

Es nevarētu, jo ir diezgan spēcīga "māju sajūta''. Taču, ja tā nebūtu, tad mierīgi. Mana dzīve, un kāpēc neapskatīt pasauli? :)

Nepārceltos. Manī ir ļoti izteikas ilgas pēc Latvijas, pat aizbraukusi kādā ceļojumā uz citu valsti par to tik vien domāju, kad braukšu mājās.

Esmu jau apprecējusies ar ārzemnieku. Dēļ manas izglītības, darba un iespējas viņam darbu darīt Latvijā, šobrīd dzīvojam te. Kā pabeigšu mācības vai ja pieteiksies bērns, tad daudz nedomājot pārcelsimies uz dzīvi viņa dzimtenē. Ja viņam nebūtu iespējas strādāt arī Latvijā, tad būtu piekritusi uzreiz doties uz viņa dzimteni.
Būtībā jau tagad mētājamies pa 2 valstīm (darbdienas te, brīvdienas tur), tad pēc pārcelšanās paredzu, ka būs kaut kas līdzīgs.

Problēmas ar valstu maiņu, manuprāt, rodas tad, ja viena puse nav piemērota konkrētajai valstij (piem., mana izglītība, darba pieredze, valodu zināšanas ļautu man pilnvērtīgi dzīvot abās valstīs, kā arī pietiktu tikai ik pa laikam apciemot dzimtās mājas).

Ja man patiktu tā valsts, sabiedrība, klimats, zinātu tās valodu, būtu tur darba iespējas, tad jā, pārceltos. Ja draugs ir vienīgais, kas mani šajā valstī saistītu, tad noteikti nē!
Paziņu vidū gadījumi dažādi, ir, kas laimīgi, ir meitenes, kas atbrauca atpakaļ.