Man 8-9x1,5h braukšanas bija pie sava instruktora (ar priekšzināšanām, jo 5 gadus atpakaļ kaut ko biju mācījusies braukt). Likās, ka tūlīt, tūlīt arī likšu CSDD, aizgāju pēc intruktora ieteikuma uz 1 braukšanu paskatīties, kā ir pie stipri pieredzējuša kolēģa.
Ja būtu bijis eksāmens, būtu izkritusi.
Pēc tam 9x1-1,5h braukšanas pie sava un citiem instuktoriem (pēdējās 4 točna likās, ka vienkārši atbraukāju) nākamā jau CSDD eksāmens bez uztraukuma un kļūdām.
Bāc, izskatās tagad maz baukšanu, bet tie 3 mēneši likās kā mūžība, jo sākotnēji biju rēķinājusies ar 14-18 akadēmiskajām braukšanām - 7-9 īstajām.
Tagad mēnesi esmu pie stūres, joprojām jūtos tizla

Gandrīz katru dienu noslāpstu, bet esmu ļoti ātri iemanīsies "atslāpt"

Kaut kā grūti ar platformas (5cm plaforma + vēl 8cm papēdis, nejūt padāļus vispār) apaviem iemanīties uzspiest uz tiem 1,8-2,5k apgriezieniem (benzīns), par daudz uzspied, skaļi rūc, čut pa maz, noslāpst.. Bet skaistumu upurēt - ne par ko

Bet mīlu, ka katru rītu uz darbu varu pavadīt tikai 40min sabiedriskā 1,5h vietā

Un mantas mašīnā var ielikt, piem., uz treniņu

Un, ik pa laikam ieskrieties ar 2. ātrumu līdz 70 just for fun..

Kā mašīnīte iet un rūc un viss notiek
Kopš man ir auto, esmu palikusi apmierinātāka ar dzīvi, reāli jūtu izmaiņas, ka rīti vairs nav īgni un dzīve paliek skaistāka - uzlieku radio un dziedot līdzi stūrēju uz darbu

Dažbrīd nesaprotu, ko cilvēki muļļājas uz ceļa, bet kamēr kreisā josla brīva, tikmēr ir ok, braucu brīvi, viss notiek dabiski un awesome.
P.S. katru rītu sanāk braukt pa Mūkusalas apli un vienmēr ieņemu vidējo joslu, tas tā, lai dažām, kas vēl mācās, uzdzītu šermuļus

Mūkusalas aplis, korķu laiks, daudz mašīnas, mainīt joslas..
