Es nezinu kā tikt galā ar to brīdi, kad pasaka tādus nepatīkamus komentārus - sen jau bija laiks mācēt, vai tad šito mēs jau nedarījām vienreiz, paskaties kā citi māk un tu nemāki utml.. It kā jau saprotu, ka instruktors jau neko sliktu negrib un cenšas iemācīt, bet reizēm šķiet, ka es kkāda īpašā esmu, jo man visu vajag lēnām n tās reizes pastāstīt, izbraukt. Baigi grūti saņemties pēc tām dienām, kuras ir bijušas "braukšanā sūdīgās" dienas. Kā jums izdodas saņemties, sevi motivēt un tikt pāri tam, ka kritizē visu laiku?
Es ar skatos video, lasu, domāju un pētu kā citi brauc, bet tāpat nu neiet tā lieta tik raiti kā gribētos. Vai tiešām es viena tāda? Negribu domāt, ka man varbūt nevajag tiesības un nav lemts. Man viņas ļoti vajag un gribu. :-D, bet nesanāk iemācīties. Cik jums bija braukšanu nodarbības līdz eksāmenam? Vai arī bija tāda depresīva sajūta, ka nekad nenolikšu, bet tāpat iemācījāties un nolikāt? :-)