Lai cik smieklīgi nebūtu, tieši viņš mani pieņema darbā. :D Tieši pirms gada, sākot studijas meklēju darbiņu, kuru varētu apvienot ar skolu un tā nu sanāca, ka atsaucoties uz sludinājumu, pieteicos darbā vienā veikaliņā, kur viņš uz to brīdi bija vienīgais darbinieks. Aizgāju, papļāpājām, viņš uzreiz pateica priekšniekam, lai ņem mani darbā, ka esmu labākais ko viņš spējīgs atrast.
Kādu laiku turējām tīri koleģiālas/ draudzīgas attiecības, pēc kāda laika sāka mani aicināt viskaut kur, lai arī man bija pret viņu simpātijas, es laipni atteicos, galvenokārt, tādēļ, ka abi strādājām vienā darbā un bijām tikai divi darbinieki un būtu diezgan stulbi, ja nekas nesanāktu un mēs turpinātu strādāt kopā, nemaz nerunājot par kopīgām brīvdienām, kuru nebūtu nemaz.
Tā nu sanāca, ka pēc kāda laika, es atradu citu darbu, viņš atkal jau mani aicināja satikties un šoreiz nospriedu, ka man nav ko zaudēt un piekritu. Nenožēloju ne mirkli. :)) Lai gan kopā pagaidām esam salīdzinoši neilgu laiku, esmu ļoti viņam pieķērusies, lēnām sākam domāt arī par dzīvošanu kopā. :))
72
