Es nejūtos sievišķīga. Nu, tāda tiešām īsti sievišķīga. Ar to, manuprāt, piedzimst. Savu sievišķību līdz zināmam mēram var izkopt vai, tieši otrādi, nogremdēt, bet tikai līdz zināmam mēram. Sievišķība ir tas, kā tu dzīvo, kā esi. Man patika Pandas piemērs par to balto kleitu.
Manās acīs ir noteikti kritēriji, kas ir neatņemama sievišķīgas sievietes sastāvdaļa. Kā nelamāšanās. Ja es dzirdu sievieti kaut reizi tiešām rupji nolamājoties, viņa manās acīs vairs nekad nebūs tiešām sievišķīga. Nepārprotiet, arī es esmu lamājusies un tas nenozīmē, ka, ja kādreiz pasprūk, tad tu vairs neesi sieviete. Vienkārši īsti sievišķīgām sievietēm nepasprūk. Nekad. Inteliģence. Flirts (platonisks, kā ar vīriešiem, tā sievietēm, kaut bērniem un suņiem). Graciozas kustības. Manā paziņu vidū ir šī īstā sievišķība un tā ir tik uzskatāma, tik spilgti atšķiras no "koptas sievietes", ko šajā diskusijā raksturo ar svārkiem, kleitām, nagiem. Bet, cik esmu novērojusi, tad īstā sievišķība atveras tikai pēc 30. Tur laikam liela loma dzīves pieredzei, kas veido cilvēku par pašpietiekamu, pārliecinātāku indivīdu.
782
