Tajā spēlē āķis nav - kur lētāk nopirkt vistu? Spēle ir par parastām ikdienas norisēm, kas kļūst par milzīgām dilemmām naudas dēļ. Varbūt ejot uz to tirgu jūs arī iztērēsiet 70 eiro pārtikai, nevis 79 (un 2 nedēļas pabarot 2 cilvēkus par 79 eiro nav 'dārgi'), bet ko dos tie ietaupītie graši? Neko.
Es ļoti labi zinu kā ir šādi dzīvot, jo krāju naudu kādam man ļoti svarīgam nākotnes projektam, 70% algas aiziet krājkontā. Un lai gan man jākrāj tikai 2 gadi, tik un tā ir mentāli grūti, un es nevaru iedomāties, ka man visa dzīve būtu jāpavada šādās dilemmās - vai šonedēļ ēst normāli un neko citu nepirkt, vai arī ēst tikai makaronus un par ietaupīto naudu nopirkt rudenim džemperi? Un kur ņemt naudu sejas krēmam, pūderim, šampūnam, zobu pastai, pulverim, trauku mazgājamajam līdzeklim utt. utt., kas jau ir gandrīz beigušies? Un cik reizes mēnesī es varu atļauties samaksāt par kaut ko randiņā, nopirkt kādam dzimšanas dienas/ziemassvētku/u.c. dāvanu, iegādāties transporta biļeti? Un kā sadzīvot ar to, ka draugi staigā pa restorāniem, ceļo, pērk drēbes un grāmatas, iet uz pasākumiem, īrē skaistus dzīvokļus normālos rajonos, bet es no tā neko nevaru atļauties?
Tirgus gaļa un ietaupītie 5 eiro mēnesī neviena dzīves kvalitāti neuzlabos. Izdzīvošana ir milzīga shēmošana un liels slogs. Pirmajā mēnesī man tas arī pašai šķita aizraujoši, tas bija kā spēle - aiziet uz veikalu un skaitīt santīmus un meklēt, ko tad es šonedēļ varu atļauties ēst, jo jebkura izšķērdība (kafija, saldumi, gaļa u.c.) nozīmēs jūtamu jostas savilkšanu nedēļas beigās. Bet ļoti drīz tas kļuva tik nogurdinoši, ka es vispār sāku labprātāk ēdienreizes izlaist, nemaz nerunājot par kaut kādu kosmētikas un apģērbu iegādi. Tādēļ visa šī spriešana par ''nereāli'' un ''tirgū vista lētāka'' man šķiet naivas spekulācijas no tām, kas nekad nav īstu trūkumu izjutušas un nesaprot, cik smaga cilvēkiem var būt izvēle starp loga iestiklošanu vai plēves aizvilkšanu rāmim priekšā.