Nevajag jau tagad meklēt kaut kādu lielo mīlestību, vienkārši atrodi sev puisi, ar kuru kopā ir labi, kam Tu patīc, kas Tevi lutina. Man tās vienmēr ir bijušas vislabākās zāles pret šķiršanās pārdzīvojumiem.
Ja Tu tiešām jūti, ka bijāt dvēseļu radinieki, tas iespējams pavisam nekas nepāries, bet ar to varēs sadzīvot. Man pašai ir tā, ka, lai cik attiecībās nebūtu bijusi, esmu pat divreiz apprecējusies ar vienu un to pašu vīrieti, bet tik un tā ir viens cilvēks, kura vārdu dzirdot, man iekšā kaut kas sastingst, kārtējo reizi mazliet nomirstu, un, man liekas, man, domājot par viņu, vienmēr būs tā, bet tas nebūt nenozīmē, ka būsim kopā. Ka vēlos to. Vienkārši ir kaut kāds klikšķis, kas atstājis neizdzēšamas pēdas. Tā var būt, bet dzīve ar to nebeidzas.