Bērnības ieradumi

Bērnībā ļoti patika lasīt šausmu grāmatas, tomēr, kad pienāca laiks iet gulēt, tad tās saslēpu plauktos un atvilktnēs, lai briesmoņi man pakaļ pa nakti neizlien. :D

Vienā brīdī sāku stiept gultā visas savas mīkstās rotaļlietas, likās, ka ja kādu nepaņemšu līdzi, tad tā apvainosies. Beigu beigās pašai knapi pietika gultā vietas, toties rotaļlietas laimīgas.

jo liekas, ka parejas bus bedigas, ja nepanemsu uz majam

es gan nepērku rotaļļlietas, bet man arī tā pati sajūta par tām - ka par kaut ko būs bēdīgas un apvainojušās! Reiz mājās ieraudzīju veco rotaļsunīti un paņēmu līdzi uz Rīgu, jo man likās, ka viņš būs bēdīgs, ka esmu atstājusi novārtā! :D

Man meita vismaz priecaasies, jo mantu ir DAUDZ! :-D

Bērnībā kaut kas iestāstīja, ka tad, kad ir žagas, vajag iedomāties cilvēkus, pēc kura nosauktā vārda žagas beigsies, tas par tevi domājot. Nu lūk, es joprojām tā daru. Plus - kad iedomājos kādu, par kuru gribu, lai tas par mani domā, aizturu elpu un daru visu, lai vairs nežagotos. :D

Un, manuprāt, pats muļķīgākais un reizē mīļākais - Ziemassvētkos, pušķojot eglīti, es vienmēr, vienmēr salieku tajā visas mantiņas, kas mājās ir pieejamas, JO - man liekas, ka tad, ja es kādu neuzlikšu, tā apvainosies!

Man tā ir, piemēram, iepērkoties. Ja gribēšu nopirkt divas bulciņas, bet būs palikušas trīs, tad paņemšu visas, lai tā viena nepaliek noskumusi. :D
Tāpat vēl dažās dzīves situācijās.

Spīdola, atgādināji man par vienu manu ieradumu :-D man bērnībā kāds iestāstīja, ka, ja ir žagas, jāiedomājas plikpaurains cilvēks, un tad žagas pāries. Protams, bērnībā pamēģināju, un tas nez kāpēc nostrādāja. Un tā nu joprojām, ja sākas žagas, iedomājos plikpaurainu vīrieti un žagas pāriet :-D

"Hm, ko es vēl varu nopirkt par pēdējo eiro?" :D
Pa kluso apēdu visu šokolādi.

Beerniibaa, kaa jau vairums beerniem, man bija bail pa tumsu iet vienai uz tualeti :D
Nekas nav mainiijies.. Tagad draugu modinu, lai sis pirmais piecelas un iesleedz gaismu! :D Man paveicies, ka vins tik saprotoss un to arii dara! :D

Kad gatavojos eksāmeniem, ieskaitēm, sesijai, naktī pirms pārbaudījuma grāmatas un citus materiālus vienmēr liku zem spilvena, lai zināšanas pa nakti "nāk" galvā. Tā darīju arī vidusskolā un pamatskolā un iespējams pat sākumskolā, jo ar šādu pārliecību dzīvoju tik, cik atceros sevi mācoties.
Smieklīgi ir tas, ka citreiz, ja kādu materiālu nepaguvu izlasīt, arī to liku zem spilvena, lai nav tā, ka galīgi nebūtu mācijusies :D

Maizīte jānobučo, ja tā nokrīt zemē!

Nu nevaru iziet no mājas ja man nav saklāta gulta , ja graužu saulespuķu sēkliņas sagrauzīšu līdz pēdējai.
Samīļoju savus kaķus pat ja viņi dara kautko sliktu.
Gulēt nevaru aiziet ja neesmu nomazgājusi kājas , nevaru un viss.
Vismaz 1x dienā iziet pastaigā neatkarīgi no laikapstākļiem !

Kad biju siika, vienmeer pa kluso noedu galjai aadu un liesumū-apeedu, bet spekji nosleepu kkur, lai mamma nelamaajas, tagad daru liidziigi, -norauju aadu, liesumu-apeedu un spekji metu misenee. Vai ja eedam ar draugu, spekjis vienmeer tiek uzlikts uz vinja shkjiivja.

Arī es apēdu vispirms to, kas man negaršo un pēc tam tik to, kas man garšo .
'' Uz veselību '' pasaku gandrīz vienmēr un visiem , taču mamma teica, ka svešiniekiem to teikt nav īsti pieklājīgi, tāpēc vairs tā īsti nesaku, bet dzīvnieciņiem un pazīstamajiem gan nevaru nepateikt .
Ja man ir kaut kas skaistāks un kaut kas ne visai skaists , skaistāko atdošu otram un to ne sevišķi skaisto paturēšu sev. Tā ir par VISU, izņemot puišus un visu to . :D
Ir daudz un dažādas lietiņas , bet tagad kaut kā neatceros .