Kā tikt ar sevi galā?...

Tūlīt būs nedēļa, kopš mani apzaga. It kā viss ok, bet netieku galā ar sevi-domāju par to, atceros atkal un atkal.

Varbūt tev vajag speciālistu? Izklausās pēc emocionālās traumas...

Ar laiku tā sajūta pāriet, speciāli neko izdarīt laikam nevar, vienīgi iegādāties piparu gāzes baloniņu, ja uz ielas apzaga.

Apzaga dzīvoklī, es nebiju klāt, kad atnācu mājās, tad tik sapratu...
Ar prātu saprotu, ka būs ok, paies laiks un aizmirsīsies, es vismaz tā ceru...šodien vēl tādas domas nāk virsū pastiprināti, jo esmu ar bērnu viena mājās.
Par gāzes baloniņu esmu domājusi, ka vajadzēs sirdsmieram.
Pašai dusmas uz sevi, ka nevaru savākties.

Ja apzaga dzīvokli, tad man tās bailes liekas pat normālas, es arī ļoti neomulīgi justos. Varbūt var apsvērt domu par dzelzs durvīm, kaut kādu sarežģītu atslēgu, ko nevar viegli atmūķēt? Protams, tas ir dārgs prieks, bet sirdsmiers ir svarīgāks. Ja ielavījās pa balkonu vai logu, tad arī padomāt par to, kā tos padarīt drošākus, ja dzīvo 1. stāvā, ir iespēja pielikt restes (klasiski tas neizskatās skaisti, bet varbūt tagad ir kaut kādas glītas restes pieejamas).
Man vispār šitā tēma liekas šausmīga, tik daudz esmu salasījusies un dzirdējusi, ka apzog nakts vidū, kamēr saimnieki guļ, jo miegā domā, ka bērns nāk mājās naktī, bet izrādās, ka tas ir zaglis, kas visu nofenderē.

Būs pagājusi tikai nedēļa, manuprāt, ir normāli, ka esi vēl stresā. Vismaz es Tavā vietā arī būtu.
Iegādājies sev gāzes baloniņu, vismaz kāds aizsargs. Tagad esi apjukusi un satraukusies, tas ir normāli. Visam vajadzīgs laiks :)

Esmu bijusi līdzīgā situācijā. Kad man bija 14 gadi, vienu dienu atnācu mājās - dzīvokļa durvis pusvirus, atslēga pārlauzta uz pusēm. Kādu laiku bija ļoti neomulīgi dzīvoklī, bet pēc tam jau pārgāja. Pāries arī tev. Sākumā jau ir ļoti normāli justies neomulīgi.

Bet principā tas nav nekas nopietns. Zaglēni nav slepkavas, lielākā daļa laižas lapās pa galvu pa kaklu pie mazākā troksnīša, un ja vienreiz apzog, tad otrreiz vairs nenāk, jo lielākā daļa cilvēku uzreiz ieliek otras durvis un pieslēdz signalizāciju, ko izdarīja arī mana ģimene.

Ir tāda kā paranoja izveidojusies, liekas, ka visur apkārt zagļi...

Es saku, aizej pie psihologa, izrunājies, tas ir pilnīgi normāli, ka tu piedzīvo emocionālu stresu, taču no tā ir jāatbrīvojas.

Tas ir normāli, ka nevari savākties. Ir pagājusi tikai nedēļa, kopš kāds svešinieks ir iezadzies Tavā un ģimenes drošības zonā, kas emocionāli, protams, ir graujoši.

Kādu laiku atpakaļ te bija tēma, kur kāda meitene bija likusi linkus uz manuālajām signalizācijām, kuras pats vari ieintstellēt pie loga un durvīm. Tās darbojas ar pults palīdzību. Tiklīdz atstāj ieslēgtu un kāds cenšas atlauzt durvis vai logu, sākās skaļas sirēnas troksnis.
Pasūtīt var e-bay. :)

Turies!

Piekrītu, ir ļoti neomulīgi uzturēties telpās, kurās staigājuši sveši cilvēki, pieskārušies tavām mantām, vārdsakot, visu redzējuši un izčamdījuši. Tomēr tiešām kas bijis, bijis. Viņi nenāks pakaļ pēc TV (protams, ja nepaņēma jau 1.reizē) kamēr atrodies mājās. Ja nu kas, tad vismaz pieklājīgi parasti pie durvīm piezvana.

Tas arī tiesa, ka lielākā daļa ir gļēvas zaķpastalas, nevis bruņoti laupītāji. Visticamāk, ka tev mājās nepalika nepaņemts kaut kas tik vērtīgs, kas kādam varētu šķist dārgāks par tavu dzīvību un jādabū par visām varītēm jo ātrāk, jo labāk. Protams, tas tā gadījumam, ja baidies par savu personīgo drošību. :)

Nedaudz kurioza, par šo tēmu -
http://tvnet.lv/article/526217

Pec avarijas pagaja 3 gadi, kad es mierigi varu bez stresa pabraukt garam ritenbraucejam. Vairak ka 4 gadi pagajusi un es joprojam baidos no divritena. Secinajums-katram ir savs laiks parvaret bailes.
Pirms vairam ka 4 gadiem braucot ar riteni pa ietvi notrieca masina u. Sofers aizlaidas.

Neieteiktu iegādāties baloniņu,jo tāpat tas saturs tiks arī tev acīs. Nav jēga no tādiem,manuprāt.
Veic papildus drošības pasākumus dzīvoklim(signalizācija,metāla durvis,slēdzene cita utt). Tas ir normāli,ka tu baidies,jo ir pagājusi tikai nedēļa.

Kā jūti, ka sāc par to domāt, dzen prom to domu, sāc domāt par kaut ko citu, kaut ko interesantu/ pozitīvu, vienalga...

Ja jūti pēc laika, ka tomēr tas tev neliek mieru un traucē dzīvot, tad psihologs varētu palīdzēt.

Mani nežēlīgi piekāva un smagi aplaupīja pirms 2,5gadiemnuz ielas,mjoprojām trīcu, kad kāds mēģina tuvoties kaut garāmejot.

man arī ir apzagts dzīvoklis. visnepatīkamāk doma, ka kāds ir rakājies pa visām manām mantām!!... vek.

Ko jūs vispār domājat par tiem asaru gāzes baloniņiem? Pēdējā laikā vairākiem esmu dzirdējusi, ka drošības pēc esot. Kādai reāli ir/kur nopirkt/kāds pielietojums?

Man ir piparu gāzes baloniņš, līdzi nenēsāju, draugs nopirka. Nav jēga no viņa ikdienā, pamēģināju ārā izpūst, pašai jau tika kaklā, kaut vēja nebija, plus tiek uz rokām, pēc tam nokļūst mutē, ja ko ēd.
Ja viņš somā ir, tad nosmērējas citas lietas, kurām pieskaries un atkal pašai mutē nonāk. Pē, negribu katru dienu piparus ēst. Izmantošu tikai tad, kad skriešu.

Paldies par izmundrinājumu! Vakar normāli aizmigu beigās, šorīt jau labāk, jo, pirmkārt gaišs, otrkārt, durvis savā vietā... :)
Zaglis ielauzās, jo bija durvis vaļā, bet dzīvoklī bija vīrs ar bērnu. Tas nebija šķērslis. Tā jau mums ir dzelzs durvis, pat dubultās. Dzīvojam devītajā stāvā, vismaz pa balkonu neviens cerams nenāks!
Tagad domāju nopirkt kameras koridorī un sev kādu gāzes baloniņu.
Es ceru, ka tikšu galā ar sevi pati, ļoti labi patreiz palīdz skriešana.

Nesapratu, tas zaglis ielauzās- ko atlauza vai ienāca, jo durvis bija vaļā?
Baloniņš, manuprāt, neko daudz nedos, var sanākt vēl sliktāk, ja atņem un pašai iepūš acīs.
Mums mājā jau vairākus gadus atpakaļ kāpnēs, laikam narkomāni, kaut ko drausmīgi dauzīja, stiklus sita ārā, tik nenormāli bail bija kamēr policija paspēja atbraukt, vēl ilgi pēc tam naktīs normāli negulēju, klausījos vai nav kādi trokšņi kāpnēs. Bet vislielākās dusmas uz kaimiņiem, kuri vispār neko nebija dzirdējuši, tikai no rīta uzzināja kas noticis, galvenais, ka vieniem suns visu dzirdēja, rēja kā traks tai naktī.