Domaju, vai mans vilciens ir aizgajis. 21 gada vecuma puisis gribeja mani apprecet, bet es teicu, ka abi esam pa jaunu un kur tad. Pec gada izbeidzas attiecibas. Tagad skatos ka visas draudenes un ari cosmo meitenes precetas ir un liekas kas mani 29 gadigu gribes precet.
Man jau tagad, savos divdesmit, ir nelielas bailes palikt vecmeitās, tā kā... :D
bet nu, ne visām sievietēm gadās atrast to īsto un vienīgo, tāpēc nekad nenosodīšu tās, kuras savos 50+, diemžēl, ir vienas. Ne jau vienmēr pašas tādu dzīves ceļu izvēlējušās, galu galā.
Man drīzāk ir bail apprecēties. Paziņu lokā ir vairāki pāri, kas kopā nodzīvoja 10.gadus līdz apprecējās. Man ir attiecības, ir bērns, bet precēties...laikam vēl priekš manis par ātru. Lai arī 4. gadi kopā nodzīvoti. Jā, ir draudzenes, kas arī ir aprrecējušās un ir jaunākas par mani.... es varu tikai apsveikt.
Es ari gribeju, ka tik atrak.
20gadu vecuma viens puisis 2x bildinaja un abas reizes pateicu ne. Apprecejos un tagad domaju-kapec gan. Mierigi vel vareju but nepreceta. Vienigi nenozeloju, kad meita jau ir.
Mazaak apkaarteejos klausiities vajag. Preceeties kjeksha peec ir ljoti stulbi un tas parasti noved pie nelaimiigas gjimenes. Taapat arii, ja viens no paara ljoti grib, bet otrs nee un tas pirmais izdiic no otraa kaazas. Preceeties vajag tad, kad juuti ka ir tavaa priekshaa cilveeks ar kuru tu gribeesi arii vecumdienaas seedeet kopaa uz solinja.
819
