Pasaules psihiatru un psihologu aprindās ir dažādi viedokļi par depresijas izcelsmi un ārstēšanu. Pastāv galēji viedokļi, kas uzskata, ka depresija ir tikai iedzimta vai tikai iegūta patoloģija. Vairums speciālistu uzskata, ka nozīme ir visiem faktoriem - gan bioloģiskiem, gan psihogēniem, gan sociāliem. Arī ārstēšanā tiek izmantotas metodes, kuras darbojas pret visiem faktoriem. Medikamenti jālieto, lai novērstu ķīmiskas izmaiņas galvas smadzenēs. Psihoterapija novērš psihogēnos faktorus. Sociālā palīdzība risina sociālās problēmas. Pirms uzsākt ārstēšanu, vienmēr jāizpēta, kādi faktori konkrētā gadījumā visvairāk darbojas un dzen depresijā.
Pie smagas depresijas ārstēšanu sāk ar medikamentiem. Ir nepieciešama hospitalizācija, lai būtu pastāvīga psihiatra un kvalificēta medicīniskā personāla uzraudzība, jo smaga depresija ir dzīvībai bīstams stāvoklis. Vēlāk varētu tikt pievienota psihoterapija un sociāli-psiholoģiskā rehabilitācija (pasākumu komplekss, kas palīdz pacientam atgriezties dzīvē).
Jau minēju, ka daļa cilvēku pie speciālistiem vispār nenonāk. Par viņiem var uzzināt pēc izdarītām pašnāvībām. Depresija ir viens no biežākajiem pašnāvību cēloņiem. Iespējams, ka daļu no ceļu satiksmes negadījumu statistikas var attiecināt uz to. Cilvēki cīnās par sevi, kā kurš spēj. Depresijas gadījumā likme ir dzīvība vai dzīves kvalitāte. Cilvēki meklē risinājumus, kurus atrod vai neatrod.
Ja kādu nomoka šādi traucējumi ilgāk kā divas nedēļas, tad būtu jāvēršas pie speciālista, jo iespējams, šis cilvēks cieš no depresijas. Speciālists noteiks ir depresija vai nav un izskaidros, kādas ārstēšanas metodes pastāv un kādas būtu ieteicamas konkrētam cilvēkam.
Turpmākā taktika ir atkarīga no depresijas smaguma. Depresijas pēc smaguma pakāpes iedala šādi: viegla, vidēji smaga un smaga depresija.
Vairak dzivi vajag baudit un mazak stulbibas domat
Es ieteiktu meklēt Dievu, tikai Jēzus var novērst šo tukšuma sajūtu un dot patiesu prieku, mīlestību, dot piepildījumu dzīvei un cerību.
Palūkosimies uz šo problēmu no procesu, kas norit psihiski vesela cilvēka smadzenēs un tāda cilvēka, kas cieš no depresijas, skata punkta. Iedomājieties miljoniem nervu šūnu, kas savienotas vienā tīklā un pastāvīgi kontaktējas viena ar otru. Informācija impulsu veidā skrien no vienas šūnas otrā pa nervu kanāliem, kuru beigās atrodas nervu gali. Starp šiem nervu galiem ir smalka sprauga, kas tiek dēvēta par sinapsi. Elektriskais lādiņš pa nervu kanālu aiziet līdz nervu galam un izsauc sprādzienu tajos esošajos mazajos pūslīšos, rezultātā atbrīvojas viela - mediators (serotonīns, noradrenalīns, acetilholīns un citi ), kuri, savukārt, stājas ķīmiskā reakcijā ar blakus nervu kanāla receptoru un rada jaunu elektrisko lādiņu. Tieši mediators nodod informāciju no viena nervu gala citam.
Lai smadzenes darbotos pareizi, nepieciešams precīzs un saskaņots darbs visos signāla nodošanas etapos sinapsē. Kas notiek cilvēka smadzenēs depresijas laikā? Pēc dažādiem un vēl līdz galam nenoskaidrotiem iemesliem mediatoru sinapsē kļūst mazāk, un lai lādiņš izietu caur spraugu starp nervu galiem, nervu kanālam vajag vairākas reizes pēc kārtas padot signālu mediatora izejai.
197
