Vispār.. man jūsu viedokļi liekas visai nožēlojami, atvainojos. Man ģimenē ir divi gadījumi - ar manu tēvu un vēl ar vienu cilvēku, kad aizejot no vienas ģimenes viņi visu īpašumu (māju, lielu daļu naudas utt.) atstāja savām iepriekšējām ģimenēm UN sāka celt visu no jauna ar savām jaunajām ģimenēm. Manuprāt, tieši tā jārīkojas īstiem vīriešiem, nevis jāatņem bijušajai sievai un meitai māja.
Bet izskatās, ka tur abiem ir problēmas ar cieņas izrādīšanu vienam pret otru- viens ir "kuilis" un otra "mantrausīga kuce". Njā.. tāda savienība.
Es nezinu cik reāla ir šī situācija, tomēr meiteņu komentāri ir nicinoši un sāpīgi.
Abas sievietes ir vīrieša bērnu mātes un bērni pelnījuši abi vienādus apstākļus, kur nu vel bijušā tagad sanāk labākos nekā esošā (ceru gan, ka dzīvē tā nevienai nav gadījies, bet nu..).
Es tikai nesaprotu vienu, kāpēc daudzām šeit ir tāds naids vienai pret otru? Vienkārši - vieta, kur izgāzt savu žulti anonīmi, ja pašam dzīvē īsti neveicas?
Un šo problēmu ir jārisina savu attiecību ietvaros, nevis dalot ne-savus īpašumus un spriežot par to, kas ir vai nav vajadzīgs viņa meitai. Tātad - sākam ar sarunu divatā un savu attiecību analīzi, nevis dažādiem blakusapstākļiem. Situācija ir nejauka, bet iepriekšējā ģimene nav pie tā vainīga.
Bet..... esmu pretīgi mantrausīga kuce, tā ir atbilde, kuru saņemu regulāri.
Es neuzskatu, ka tikai tāpēc, ka viņam no iepriekšējām attiecībām ir bērns, vīrietim viss jāziedo mantojumā - jāatdod pilnīgi visa māja ar iedzīvi itkā meitai, kura šo mantojumu saņems kas zin kad vispār un jaunajās attiecībās jāsāk viss no 0.
1010
