Sveikas!
Sen nav būts Cosmo, būs jāpalasās, kas te jauns. Esmu sieva beidzot. Kāzas bija super (l) Protams, bija arī dažas lietas, kas neapmierināja, kaut vai Kūkotavas torte par tādu cenu un citi sīkumi, bet kopumā tā viennozīmīgi bija laimīgākā diena manā mūžā, jo tās sajūtas , ko tajā dienā piedzīvoju un cik laimīgi mēs abi bijām, bija vienkārši neaprakstāmas. Vēl tagad viesi brīnās, kā spējam tā izskatīties pēc tik ilgas kopdzīves, kā tikko iemīlējušies. Medusmēnesis arī bija jauks. Esmu pilna enerģijas ķerties darbiem klāt, jo darbu biju nedaudz pametusi novārtā kāzu plānošanas dēļ, bet tagad ir idejas un iedvesma, kā visu attīstīt. Šomēnes gan priekšā vēl viens neliels ārzemju brauciens, kad sanāks pabaudīt skaisto septembri , bet tā esmu nolēmusi mesties darbos iekšā līdz ausīm. Vispār es nespēju noticēt, ka kāzas tā spēj izmainīt attiecības. Līdz šim domāju, ka nekas jau daudz nemainīsies, bet nekā, esmu kļūdījusies, mani nēsā uz rokām un lutina kā nekad iepriekš. Redzēsim, cik ilgi tas turpināsies, gan jau pēc mēneša vai diviem vīram tā eiforija pāries. Bet pagaidām jābauda, kamēr var. Man šogad pirmo gadu laikam rudens depresijas vietā, pavasaris galvā un sirdī :D
Priecē arī laiks ārā. Vispār viss ir ideāli. Dzīve ir pasakaini skaista (l)