cik bieži jūs grūsta utt. sabiedriskajā transportā?

Hmm, divains spriedums. Par kadu komforta kvaliates limeni te var runat sabiedriskaja transporta ?

Nu, pavisam vienkāršo pieklājības līmeni no veciem cilvēkiem. Bez grūstīšanās, bez lamām, bez neiecietības, bez visa tā negatīvisma.
Esi braukusi ar sabiedrisko ārzemēs? Piemēram, Ungārijā, kur pat ņemot sliktākas kvalitātes sabiedrisko transportu( viņi vēl aizvien izmanto ikarusa autobusus), cilvēki ir nesalīdzināmi pieklājīgāki. Ja kāds nezin, kā apieties ar biļešu kompostrējamo, viņam palīdz, visus cilvēkus laiž pa priekšu, nenotiek grūstīšanās, nebļaustās(jā tai skaitā arī skaļa runāšana pa telefonu), personiskās telpas ievērošanu.


Es, vienkārši, vēlos cieņu pret sevi, tieši tādu, kādu izrādu pret citiem.
Mūsu sabiedrības mīnuss ir pārlieku lielais veco ļaužu īpatsvars...dīvainā kārta, veciem cilvēkiem, vajadzētu būt iejūtīgākiem, bet realitātē ir tieši pretēji.


Par to, kur braukt ir patīkami. Ļoti toleranti(cik esmu saskārusies) ir 6. tramvaja un 11. tramvaja pasažieri kā arī 15 autobusa un ādažu autobusa. Tieši pretēji ir 17. trolejbusā un 23. trolejbusā, 7. tramvajā...

Lasu šo topiku un ņirdzu. Latvietes vēl brīnās, kapēc viņas uzskata par lūzerēm.

Braucu reti , bet kad braucu vietu dodu ar retiem izņēmumiem. Visiem ir vienādas tiesības , kas pirmais brauc pirmais maļ, arī būdama grūtniece nevienam neliku dod man vietu , ja man ir slikti tās ir manas problēmas ne citu, un tieši tāpat mani neskar citu problēmas un vājums.

Par to, ka esmu aizņēmusi kāda sēdvietu nav nācies dzirdēt pārmetumus, jo parasti laikus protos piecelties, ja vecāks cilvēks, vai sieviete ar smagām tašām man stāv pretī, uzskatu to par pašsaprotamu. Mani gan kaitina gan tā pārlieku lielā paranoja daudzos pasažieros, tai skaitā jauniešos, es nezinu, vai tā ir paranoja, bailes, ka netiks ārā un pabrauks garām vai kas, bet ir tādi kadri, kas nostājas pie durvīm jau 2 pieturas pirms viņu mērķa, un, ja es pagados priekšā, tad ļoti bažīgi jautā - vai jūs palaidīsiet, vai jūs kāpsiet ārā? Nu jēziņ, protams, ka palaidīšu, kur tad likšos?Kādreiz gan gribas atcirst, ka nelaidīšu ārā, par tik stulbiem jautājumiem. Un pieturai pienākot, visi kā apdulluši raujas ārā pa durvīm un cenšas iztikt ārā pirmie, izgrūstot tos, kas stāv, it kā bailēs, ka viņus iespiedīs durvīs.

(Pagaidām savā braukšanas pieredzē neesmu manījusi, ka kāds pasažieris būtu palicis transportā neizlaists, vai iespiests durvīs, tāpēc neredzu iemeslu tādai reakcijai. Jo sevišķi cilvēkos, kas braukā regulāri, bet,kad redzu cilvēkus tā reaģējam, iespaids tāds,.ka puse rīgas sabiedrisko transportu pasažieri atbraukuši no laukiem un pirmoreiz iekāpuši tramvajā, vai vismaz rīdzinieki, kas ļoti izmisīgi vēlas paspēt uz kādām kāzām, bērēm, vai neatliekamu ārsta vizīti.

Nesen bija nepatīkams gadījums..
Stāvu pilnā troļļukā, te pēkšņi gan priekšā pie izejas sarodas bars laukā kāpēju gan vairāki no sēdvietām pieceļas veselu pieturu iepriekš ar visām parpalām, no aizmugures ar un es kā muļķe stāvu, mani grūž virsū sēdošam cilvēkam, turēties man nav kur jo turu somu un ja pieturēšos tad ar to somu vel sēdošajai sievietei trāpīšu, bet te man reāli grūžas virsū no visām pusēm cilvēki. Ja vismaz tie kas piecēlās stāvus būtu mani palaiduši apsēsties, bet nē, viņi mani reāli grūda virsū citam cilvēkam kamēr man vel troļukā tas trepju veidu pakāpiens kurš atrodas pie dažām sēdvietām mani vienīgi turēja līdzsvarā, tai pašā laikā arī reāli sāpīgi duroties kājā. Vai tad tas ir normāli? Ne es kādam gribēju traucēt ne neko, bet mani reāli ielenca un man nebija kur likties, un ja vel šoferis būtu straujāk nobremzējis es ar būtu gāzusies.
Galvenais ka tas muļķīgākais ka visi viņi uzgrūžas virsū, bet neienāca prātā nemaz tāda doma ka varētu mani palaist apsēsties lai pašiem ar būtu ērtāk... Murgs.

Vienmēr cenšos pieklājīga būt un nevienam neērtības nesagādāt, tā kā šis man neliekas pieņemami.

Es neesmu no tam skrējējām, bet nu vispār gadās tā, ka sabiedriskie iespiež cilvēkus durvīs, taču medijos par to rakstījuši ir. Es pati esmu bijusi sabiedriskajā, kur kādam pārim durvīs iesprūda kaut kādas mantas un cik sapratu, tad kaut kas bija arī nokritis uz ielas ārpus sabiedriskā. Viņi kliedza, lai apstājas, protams, neapstājās, pieturā šie izkāpa un skrēja atpakaļ. Tā kā moš arī kāds baidās no tāda likteņpirksta, es godīgi sakot arī negribētu kaut ko tādu izdzīvot.

Nesen iekāpa viens vecs onkulītis autobusā, sāka bļaut uz vienu meiteni, ka viņa sēž, bet viņām jāstāv (viņš tikko bija iekāpis un sāka jau bļaut). Meitene, protams, nokaunējās, nosarka, palaida. Un kas notika? Tas onkulītis jau nākošajā pieturā izkāpa ārā. Pasēdēja tikai kādu 1 minūti.

Būtu man laiks un attiecīgs noskaņojums, es tādā situācijā kāptu ārā līdz ar onuli un lai iet, kur viņš iedams, paietos viņam kādas minūtes 5 līdzi un arī bļautu virsū. Tāpat vien, beztēmā, principa pēc, kā to darīja pats onkulis. Būtu vismaz kāda ekstra izklaide, vairāk action onkuļa ikdienā. :D

Iesaku iedomāties tās vecās tantiņas vietā savu vecmāmiņu un iedomāties to, ka kāds pret viņu izturas tā kā izturaties Jūs

Iedomājos. Viņa vnk pieietu klāt sēdošajam cilvēkam un normāli pateiktu, ka - grūti nostāvēt, vai nevar palaist piesēst. Nevis sāktu kaut kādu pasīvo agresiju, burkšķot par neaudzinātību (jo visi, kas jaunāki par viņu, nav pielekuši kājās) vai - vēl trakāk - grūstīšanos.

Nekad nesēžu, ja redzu, ka nav vietas vecam cilvēkam, invalīdam, mātei ar bērnu vai grūtniecei. Neuzskatu, ka šai cilvēku grupai būtu jālūdz vieta. Mani audzināja, ka vienmēr šiem cilvēkiem ir jādod vieta.

Vispār jau uzskatu, ka mūsu sabiedrība ir neaudzināta, jo lielākoties redzu, ka nepalauž šos cilvēkus apsēsties.

Zaptesburka, ja Tu iedziļinātos manis teiktajā, tad sapratu, ka es nelūdzu pastāstīt, ko Tava vecmāmiņa dara, kad viņai nav kur sēdēt, bet gan katru mirkli, kad transportā iekāpj vecs cilvēks, iedomājies, ka tā ir Tava omīte un automātiski piecelies.

un vispār, lasot, šos komentārus, es brīnos, par to, kā jūs attēlojat mūsu pasauli. Nezinu, varbūt esmu pārāk uz labu noskaņots cilvēks, bet ja man prasītu atcerēties kādu situāciju no sabiedriskā transporta, es atcerētos gadījumu, kad es iekāpu autobusā, gāju pīkstināt savu etalonu, kad pēkšņi autobuss sāka strauji braukt un es sāku krist, bet nenokritu, jo viens vecs opītis bija nometis savas somas, lai mani noķertu. Vai arī to, ka atkal kritu, jo meklēju somā etalonu un neturējos, uzkritu virsū jaunam puisim, diez gan sāpīgi viņam bija, tas noteikti un kad es sāku atvainoties, viņš tikai pasmaidīja un teica:"nekas, varat izdarīt tā vēlreiz, ja gribat". :D
vai arī to, kā es vadītājam palūdzu ātrāk atvērt durvis, jo man nākošais vajadzīgais autobuss, bija priekšā - vadītājs atvēra durvis, bet priekšējais autobuss jau bija savas aizvēris un brauca prom. Es pateicos vadītājam un nopūtos, ka nepaspēju. Bet ko izdarīja vadītājs! Ātri aizvēra durvis un apdzina manu nepieciešamo autobusu, tad apstājas pieturā un izlaida mani un es paspēju! Es būtu nokavējusi darbu, ja ne šis gadījums. :)

Nepatiik staaveet kaajaas, jo taas pashas vecaas tantes parasti gruustaas, spiezhas virsuu. Palaist apseesties gruutnieci, cilveeku ar mazu beernu uz rokaam vai jebkuru citu cilveeku- nav nekaada probleema. Bet principiaali neatbriivoju vietu tanteem, kas izturas necieniigi- burkshkj, kaunina, bakstaas, utt. Ja nemaak normaali paluugt, lai staav kaajaas.
Un arii esmu noveerojusi, ka tantinjas kluup virsuu jaunaam meiteneem nevis puishiem vai viirieshiem. Bet ja viirietim paliek slikti un vinjsh apseezhas uz griidas, neviena vecene savu pakalju nepieceela. Taapat taas vecaas nelaizh gruutnieces un aciimredzamus invaliidus. Tad kursh ir nepieklaajiigs?

Kaitiņa, es atceros gadījumu, kad autobusam strauji bremzējot es netīšām uzkāpu uz kājas vienai pensionārei. Pagriezos, atvainojos, bet pretī dabūju skaļu "Сука!!!" un manis mērķtiecīgu izlīmēšanu pret stiklu.

Vēl es atceros gadījumu, kad es sēdēju autobusā, man blakus piesēdās alkoholiķis un sāka skaļi stāstīt, ko viņš ar mani taisās darīt, kad aizvilks mani uz savām mājām. Ārā no sēdvietas viņš mani nelaida, vēl taisījās palaist rokas. Protams, visi autobusā sēdošie izrādījās kurli un neviens pat muti neatvēra, lai man kaut kā palīdzētu.

Protams, pieņemu, ka esmu dikti negatīvs cilvēks, kurš pelnīti pievelk tādas lietas.

braucu tramvajā no arstes kad biju 7.5 grūtniecības mēnesī, visas vietas bija aizņemtas, apstājos priekša kur vairāk brīvas vietas, lai nepargrūž, vienalga viens stavošais cilvēks man uzgrūdās virsū un sanaca tā ka es ar savu somu nedaudz iebakstiju vienai vecenei, un tad tā vecene mani nolamāja līdz ar zemi ka es redz grūstos ar savu vederu un somu viņai virsū :D paliku ar muti vaļā no šoka...labi ka man nākamajā pieturā bija jāizkāpj

Dazas laikam lasiit nemaak,jo nekur nav mineets,ka nekad netiek laisti vecaaki cilveeki apseesties.

X, Man ļoti žēl Tevis. Sūtu Tev savu apskāvienu un pozitīvas domas, lai Tev izdodas saskatīt vairāk pozitīvā sev apkārt! Un atceries, ka visi tie kuri burkšķ un lamājas ir ļoti nelaimīgi cilvēki, viņiem, patiesībā, ir ļoti grūti. Tāpēc nevajag dusmoties vai apvainoties uz viņiem. :)

Ea atvainojos, bet rodas iespaids, ka Kaitina nesen izlasija masu psihozes gramatas ka The Secret, iemacijusies vienu domu, ka visi visapkart ir nelaimigi, iznemot vinu pasu, un tik drille to visas diskusijas.

:) un kāda Tavuprāt ir tā "pareizā" attieksme, Nina? Kā tad man vajadzētu dzīvot, ja ne ar pozitīvu skatu uz dzīvi? Pastāsti, es labprāt zinātu Tavu viedokli kā tad patiesībā vajag dzīvot. :)

Es saprotu, zemi / konfektes ar rokām ēst ir forši, bet tad kad apmēram 1,30 cm garumā turēšanās stangas ir lipīgas vai salipinātas smiltis, kuras smaržo pēc zemenēm, tas jau kļūst konkrēti riebīgi.

visu cieņu Navigator viedoklim...par šo sasmējos un piekrītu :D ;)

Bet vispār pati darbadienu vakaros braukāju ar sabiedrisko un varu teikt tikai to, ka gan šoferīšu, gan pasažieru kultūras līmenis ir "pilnīgs čau".
Pie tantiņu grūstīšanās esmu pieradusi, vairs neiespringstu pat uz to, ka tantuki ar iepirkumu ratiņiem pārbrauc manas ādas kurpes...
Vietu dodu tikai tad, ja sēžu "īpašajās vietās" vai arī braucu pietiekami mazu gabaliņu, lai varētu stāvēt, protams, arī sirmiem tantukiem/onkulīšiem un grūtniecēm. Braucot mājās no darba sēžu vienmēr, ja ir tāda iespējamība, bet vispār atkarīgs no pašsajūtas un garīgā.
Par māmiņām ar sīčiem, vispār negribu neko komentēt, jo tā ir tā lieta, par kuru varu sacepties minūtes laikā...

Izlasīju visus komentārus un daži izteicieni par tantukiem bija vienkārši ideāli :D

Vēl gribēju piebilst, ka LV vispār "durvju kultūra" ir nekāda, jo, manuprāt, vispirms ir jāizlaiž tos, kas izkāpj/iznāk pa durvīm un tad jāiet, nevis jāmetas iekšā pa taisno, vienalga vai tur kāds nāk pretī vai nē (attiecās gan uz sabiedrisko, gan citām durvīm).
Un otra lieta - atceros nesen vienu reizi, kad smaidīgs puisis mani palaida apsēsties sabiedriskajā transportā...man tas likās tik neierasti un šokējoši, ka sākumā apstulbu, lai gan reāli tas būtu normāli, ka vīrieši palaiž sievietes apsēsties...vismaz man ir tāds stulbs uzskats, ka tā ir cieņa, kura vai nu ir vai nav ieaudzināta.