Pirmkārt pieņem šo faktu, tas nenozīmē ka tev vajag strauji censties sevi savākt, tieši otrādi, vajag ļaut tām emocijām izpausties, līdz vienkārši pienāks tas brīdis kad vairs nespēsi par to raudāt un visas skumjas būs cauri. Varbūt es esmu jukusi, bet es tiešām kapos ar aizgājušiem tuviniekiem runājos, pasaku to ko esmu vēlējusies teikt, to kas uz sirds utt. Tas savā ziņā atvieglo ka tu to visu saki ar domu ka viņi to dzird - un es tiešām ar ticu tam ka dzird.
Vel viens variants kā tikt ar emocijām galā, pieraksti kladē kopējas labās atmiņas ar tuviniekiem, visu visu to labāko kas nāk prātā, tā lai nekad to neaizmirstu un pat pēc gadiem 40 tu varētu atvērt šo kladi un atcerēties to labo.
Protams svarīgi ir runāt ar radiniekiem, tuviniekiem, tici man, neviens neprot tā "pareizi" ar tikt ar to galā, tā kā tu nebūsi vienīgā kam vienkārši būs sirds pilna ar sāpēm, nevajag to apspiest, tu tik parādi to cik ļoti tu šo cilvēku mīlēji izpaužot emocijas.
Šādā saspringtā laikā velti vairāk laika lai relaksētu sevi, centies vairāk atpūsties, neierocies tik darbos. centies kārtīgi ēst un arī sportot lai varētu gan ķermeni turēt spēcīgu, gan arī prātu.
Tā kā šai laikā esi gan jau ļoti viegli iespaidojama, centies neveikt lielas dzīves pārmaiņas, labāk uz doto mirkli vienkārši izdzīvot tās skumjas un censties savākties.
Centies ikdienā darīt lietas kuras tev patīk, tas novērsīs arī drusku prātu no skumjām, lai neieslīgtu vel depresijā.
censties Izvairīties no alkohola vai nomierinošām zālēm, jo tas tik liek aizmirsties uz mirkli, bet pēc tam var nākt atpakaļ divtik slikti.
Centies tomēr ar piepildīt savu ikdienu ar aktivitātēm, bet tai pašā laikā ievērojot to ka vajag veltīt ar laiku sev.
Izsaku līdzjūtību tev šai grūtajā laikā. Turies!
10604
