Labs vakars!
Man ir 17 gadi. (Lūdzu, bez nosodījumiem)
Pirms gada iepazinos ar vienu puisi (20) , kurš bija manas dzīves sastāvdaļa veselu gadu. Iepazīstināju ar vecākiem, viņi nebija pret, ka satiekos līdz pāris reizes notika daži starpgadījumi. Svinējām dzimšanas dienu vienam cilvēkam un atnācu mājās tikai no rīta un vēl alkohola reibumā. ļoti nokaitināju savus vecākus un viņi sacēla lielu traci. Bet tad atkal viss bija normāli, līdz puiša vecāki nolēma aizbraukt un viņam nebija kur palikt, jo nākamajā dienā bija darbs. Puiss jautāja vai nevar pārnakšņot pie manis. Pazvanīju vecmāmiņai (ar kuru dzīvoju kopā, jo vecāki šķīrušies) viņa atļāva. 1 nakti viņš pārnakšņoja pie manis, nākamajā dienā mamma un tētis izrādija lielas pretenzijas. Teica ja vēlreiz satikšos, tad ies uz policiju.
Tā nu sākām attiecības uzturēt slepus. Puisis visu laiku teica, ka negrib mani pazaudēt, ka mīl un nekas nespēs viņu apturēt tikai lai nosargātu mani. Tiesa, mani vecāki mūs vienreiz uzķēra. Kaut kā tiku sveikā cauri ar piekrišanu un klausīšanu. Taču tikāmies joprojām slepus.
ne pie kā laba tas nenoveda. Es visu laiku atrados stresā, strīdi bija ievērojami biežāk (gandrīz katru dienu).
Puiša vecāki, saka, ka vislabāk būtu šķirties, jo kā nekā grib nosargāt savu dēlu. bet viņš tam nepiekrīt, nu nekādā veidā. Mani nervi ir galīgi sačakarēti ar šo visu.
Izšķirties es arī nevaru, jo puisis teica, ka atriebsies tad manai ģimenei par to, ka izšķīra mūs. Satikties arī nevaru, jo galīgi piekāst savus vecākus arī negribās + mana garīgā veselība ievērojami pasliktinājusies (kaut kāda vajāšanas mānija , ka vecāki mūs uzķers, nemitīgie strīdi utt)
Tad nu nonācām pie risinājuma izšķirties kamēr man paliks 18 gadi (nākošgad) Viņa izpratnē tas ir uz gadu, bet manā izpratnē uz mūžiem, jo es nekad savā dzīvē vairāk nevēlos pieredzēt šīs šausmas, kas sākās pēc pirmā strapgadījuma ar alkoholu un pārnākšanu mājās no rīta.
Ir pagājusi viena diena kopš nesazinamies. Izjūtu tādu vainas apziņu, sirds satraukta, jūtos galīgi vientuļi. Sirds saka, ka jāturpina, bet prāts, ka jābeidz un jāliek punktu šīm attiecībām.
Es nezinu ko man darīt. Man nav neviena ar ko parunāt.
2
