īstais.

nezinu vai iespējams visu dzīvi, bet pagaidām pēc savas pieredzes ir pagājuši 6 gadi un katru dienu iemīlos kā no jauna, varbūt mums tas ''rozā briļļu'' periods tāds garš :D. jāpiebilst,ka dzīvojam kopā, tiek risinātas visas sadzīves lietas utt. , bet joprojām ir gribēšana un katra buča ir mīļa, katrs pieskāriens liek notrīcēt.. tāpēc varu noteikti apgalvot, ka šis ir mans īstais cilvēks un jā, es viņu gribu kā traka.

protams, ka iespejama gribeshana un miilestiiba daudzu gadu garumaa.
ir paari, kuri vnk deel financee neriskee shkjrties, deel pieraduma, bet ir arii taadi paari, kas grib viens otru arii kad ir veci un krunkaini

bet ja nav gribēšanas uz otru, tad kādā jēga pie tādām attiecībām strādāt?

nekaada jeega. Nejau pret katru cilveeku tu jutiisi to gribeeshanu un miilestiibu, piespiedu kaartaa nekas nesanaaks

Man sāk parādīties tāda sajūta, ka ilgstošas, gribētas attiecības, no abu puses, ir tikai ilūzija.

Es ticu tādai mīlestībai, ticu, ka tāda ir daudzu gadu garumā. Pieņemu, ka pēc ilgi kopā nodzīvota laika, parādās lietas, kas nepatīk otrā utt. Taču, manuprāt, ir svarīgi saprast problēmas un tās risināt. Ja cilvēki paši neļaus "nomirt" mīlestībai, tad tā var dzīvot ilgi! :)

Es ticu tam, ka ir viens īstais, ar kuru tad arī ir vēlme būt kopā līdz mūža galam un pret kuru mīlestība nepāriet, gadiem ritot. Un ļoti ceru, ka mūža beigās varēšu priecāties par to, ka man ir bijusi tā laime satikt un būt kopā ar savu īsto.

Un, ja nav gribēšana būt ar otru, protams, pie attiecībām nav jēgas strādāt.

Kā jūs domājat ir iespējams nodzīvot ar vienu vīrieti visu dzīvi un reāli viņu arī gribēt?

Mamma teica, ka ir iespējams! Un es viņai ticu.. :D

Man patiik dziivot ar domu,ka jaa....katrs ir iistais kaadam un katram ir kaads iistais.
Naivi, varbuut, bet es pagaidaam taa uzskatu. Ticu miilestiibai, nu taadai liidz kaulam, no briizha, kad straadaaju par sociaalo darbinieku un paliidzeeju vienam vecam paarim ikdienas darbos. Es reaali skatiijos un domaaju,ka jaa...es arii taa gribeetu dziivot, lai 80 gados sauktu viens otru par miiljuminju, zakjiiti, teiktu, ka miil, tureetu rocinju seezhot diivaanaa un piedziivot briizhus,kad mans viirs katros sveetkos jau agri no riita ietu uz veikalu un nestu kuukas un ziedus, kaut ieshana jau sagadaa fiziskas gruutiibas- Valentiindienaas, dzimshanas dienaas un citaas dienaas.
Tad nu jaa....es ticu. Man patiik.

Lielaas runaataajas, nodziivojiet dziivi, un tad spriezhat, var buut vai nevar, nevis savos knapi 20 gados teelojat baigi pieredzeejushaas un dziivi zinoshaas.

Jau vairaakus gadus esmu sliekusies ticeet tam, ka visi ir iistie. Katrs cilveeks, kursh ienaak muusu dziivee, kaut ko mums iemaaca, paraada, un nav noziime tam, vai ar to cilveeku kopaa buutas 2 nedeeljas vai 2 gadi. Par viena cilveeka miileeshanu visu dziivi neko nezinu. Ar gadiem domas varbuut mainiisies.

Cupakoņča, izklausas tik skaisti... :) Man tā gribētos ticēt, ka tāda mīlestība eksistē... Tikai ne šajā(manā) apkārtnē. :D

Bonecutie, vispār es prasiju meiteņu domas, nevis konkrētus apgalvojumus vai pierādījumus par to, ir vai nav iespējams.

Jaa, tas tieshaam bija interesanti. Vrb ieprieksh par to nedomaaju, bet kaa saskaaros ar shiem cilveekiem...nezinu kaa mana dziive iegroziisies, bet es neapshaubu, ka kas taads pastaav.:D

Kā jūs domājat ir iespējams nodzīvot ar vienu vīrieti visu dzīvi un reāli viņu arī gribēt?

Es uzskatu ka iespējams ir. :)

Ir iespējams, ka pēc "rozā briļļu" perioda, neizveidojas tikai pieradums un visa gribēšana pāriet, gadiem ejot?

Man vispār pašreizējās attiecībās tāds "rozā briļļu" periods nebīja. Drīzāk tagad, kad vairāk laiks tik paiet, es ar katru dienu šo cilvēku iemīlu vairāk. Ar gribēšanu ar, gribās tik vel un vel :)

Apkārt tik daudz pāru, kas šķiras, jo "mīlestība beigusies" un tikpat daudz, kas sadzīvo kaut otru negrib, dēļ bērniem, kopīpašuma, vai ērtuma, lai gan, vienalga, kāda būtu motivācija šādām attiecībām...

Es uzskatu ka tas ir muļķīgi šķirties jo vienkārši "rozā brilles" ir pazudušas, jo tas kaut kā rāda par to ka cilvēks nav kārtīgi gatavs uzņemties atbildību attiecībās, bet gan vienkārši grib izbaudīt tos labumus, nereiķinoties ar slikto. Par to ka dzīvo cilvēki kopā jo vienkārši tā ir izdevīgi es vel varu saprast, vismaz Latvijā, jo ērtībām ir ļoti liela nozīme, bet principā, es laikam tā nevēlētos.

Tas, ka pie attiecībām jāstrādā, tas skaidrs, bet ja nav gribēšanas uz otru, tad kādā jēga pie tādām attiecībām strādāt? :/

Ja esi jau sapratusi ka nav vērts, tad ar nav, tas ir tikai laika tēriņš.

Vai tad es runaaju par kaut kaadiem pieraadiijumiem? Vienkaarshi, spriedeeleet un tik droshi apgalvot, jaa, iistie, es to visu jau zinu, taa ir, ticu tam, ir tas pats kas ejot otrajaa klasee spriedeleet par to, cik pabeigt skolu ir viegli. Kaadam tas arii buus viegli, bet kaads sacereesies uz to lielo vieglumu, un beigaas buus gruuti pabeigt. To var attiecinaat arii uz diskusijas teemu.

viss atkarīgs no cilvēkiem, kas kopā saiet

Miss Joker, man šobrīd nav attiecību. Es tikai gribu sevi nomierināt ar šo visu, ka ir vērts cerēt, ka ir cilvēks par kuru es varēšu pateikt par visiem 100% - jā, es viņu gribu!

Līdz šim ir bijis tikai- It kā jau varētu, bet... Nav bijis tā, ka līdz galam, vienmēr kaut kas tajā cilvēkā ir tāds, kas atgrūž.

Bonecutie, labāk taču dzīvot ar pārliecību, ka ir tie īstie un superīgie nevis samierināties ar nemīlamu cilvēku un tā arī attiecībās nesajust realizēšanās garšu :)

Haha, un taa, visu muuzhu gaidiit to perfekto, perfekto, atraidiit katru, kas nav tik perfekts, jo jaabuut tachu iistajam, ar kuru viss buus ideaali! Nee. Ir jaadziivo, un jaamiil katru dienu nedomaajot ''hmmm, vai mees nodziivosim liidz 80 gadu vecumam? vinjsh tachu izmeetaa zekjes! vinjsh veel dara to un shito! hmm, varbuut tas jaukais puisis, kursh paskatiijaas uz mani veikalaa tomeer buus mans iistais...''

Bonecutie-neviena jau te nerakstiija, cik lasiiju, ka jaa....zina,ka pie saaniem ir iistais un to zina 100%, savos 20 gados. Runa ir par to, vai tic,ka taada vispaar pastaav, vai tas vsp ir taa iespeejams.
Par shaadu jautaajumu jau ariii 13 gados var buut kaads viedoklis. Tas nekas,ka peec gadiem 10 viedoklis mainiijies un dziive aplauzusi.
To, vai tas iistais ir bijis iistais vai nebijis, varees apspriest 90 gadu vecumaa, kad dziive nodziivota, bet uz jautaajumu ''vai tic, ka kas taas pastaav'' var atbildeet arii 20 gados. Vai nu tici, vai nj nee.

visiem 100% - jā, es viņu gribu!

Domāju ka šāds variants ir ļoti reti, vienmēr būs kāds sīkums kas var nepatikt cilvēkā, bet to tā pat ir tā ar jauztver - kā sīkumu. Mans draugs ir super, bet vot bija pašā sākumā tas mazais sīkums - viņš ir tikai pāris cm garāks par mani + kārniņš(muskuļi un pleci ir vismaz tā kā pēc tirliņa neizskatās), bet man patīk tādi gara auguma vīrieši un ar miesu, bet lūk, ja dēļ tā es būtu viņu norakstījusi, es nekad nebūtu iepazinusi tik superīgu cilvēku, ar kuru es jūtos ideāli kopā + viņš liek man justies ideāli.

Līdz šim ir bijis tikai- It kā jau varētu, bet... Nav bijis tā, ka līdz galam, vienmēr kaut kas tajā cilvēkā ir tāds, kas atgrūž.

Iedod kādu piemēru kas tevi atgrūž ?

es tomēr neticu tādam vienam un īstajam