Lapsenīte - aizejiet abi ar vīru pie vīramātes un kārtīgi izrunājiet šo tēmu, lai nekas nepaliek nesaprasts kādai no pusēm.
Man ir labas attiecības ar vīramāti, bet ja gribētu, lai kāds piedalās dzemdībās un pirmajās dienās palīdz tikt galā ar zīdaini, tad tas būtu tikai un vienīgi vīrs, nekāda mamma vai vīramāte vai vēl kāds. Un jaunajiem vecākiem tiešām ir tiesības izlemt, kad ļaut kādam palīdzēt mazā auklēšanā. Atceros, ka draudzene pirms pirmā bērniņa piedzimšanas teica, ka pirmo mēnesi mazuli nevienam nerādīs, pat ne vecākiem, ka pirmo mēnesi par mazo rūpēsies tikai viņi abi ar vīru.
Man bērnu vēl nav (kaut ļoti vēlos), bet arī šobrīd domāju, ka vismaz pirmos pāris mēnešus es tiešām nevienam neuzticēšu savu mazulīti un par viņu rūpēsimies tikai mēs ar vīru. Ja mammas gribēs atnākt ciemos - raudzībās - jā, varēs atnāk, bet diendienā negribēšu, lai viņas nāk manās mājās, cenšas palīdzēt visur - kur vajag un nevajag. Domāju, ka tad, kad mazajam jau būs vairāki mēneši, tad jā, labprāt pieņemšu mammas vai vīramātes palīdzību mazā pieskatīšanā, lai pati varu kaut kur aizbraukt, atpūsties, veltīt laiku tikai sev (un vīram).
Tas, ko es darītu Tavā situācijā - tā arī paskaidrotu gan mammai, gan vīramātei - ka uz viņu palīdzību mazā pieskatīšanā ceru tikai pēc vairākiem mēnešiem un sākumā mēģināsim ar vīru par abiem tikt galā ar mazo. Ka pirmos pāris mazā dzīves mēnešus gribam pavadīt mierā un klusumā, mājās, divatā. Man pat šķiet, ka es lūgtu vismaz nedēļu pēc atgriešanās no dzemdību nama vispār nevienam nenākt pie mums, kas varētu būt grūti, jo gan mani gan vīra vecāki dzīvo salīdzinoši netālu.