Par dzīvokļiem

Mani arī interesētu, kā izvairīties no trakajiem kaimiņiem. Vienīgais, kas man nāk prātā - nevis jautāt to dzīvokļa saimniekam, jo gan jau lielākā daļa melos, bet apstaigāt dzīvokļus, apjautāties kā ir patiesībā (kaut gan kādam tas varbūt liktos dīvaini). Vēl viens variants - kādu mēnesi padzīvot dzīvoklī, kuru domā pirkt.

Man liekas, ka no trakiem kaimiņiem lielāka iespēja ir izvairīties, ja pērc dārgu dzīvokli. Diemžēl lētākās mājās, pat ja šobrīd kaimiņi būs ok, tas galīgi nenozīmē, ka pēc kaut vai viena mēneša blakus dzīvoklī dzīvojošā mierīgā pensionāre nenomirs un viņas vietā neievāksies kāds dzērājs, kas katru nakti visus savus draugus uz tusiņu aicinās. Ja māja būs dārga, tad tie dzērāji nevarēs atļauties.

Man liekas, ka no trakiem kaimiņiem lielāka iespēja ir izvairīties, ja pērc dārgu dzīvokli.

Manuprāt, dzīvokļa cena galīgi nav rādītājs. Tik pat labi dārgam dzīvoklim kaimiņu dzīvokļos būs biezie, kam pilna pakaļa ar naudu un tāpēc viņiem liekas, ka viņi ir visuvareni un var darīt visu, ko grib - trokšņot visu nakti, nemēģināt nomierināt sīko, kas visu dienu balsī kliedz utt. Un ko tad? Dzīvoklis pirkts pa lielu naudu, bet kaimiņi izrādās pretīgāki un stulbāki nekā kādā lētākā mājā.
Man liekas, ka cena galīgi neko nenosaka, jo idioti var būt visur. Tā ir tīrākā laimesspēle, jo ja prasīs dzīvokļa saimniekam, tas teiks, ka kaimiņi ideāli, jo būs ieinteresēts pārdot. Aizejot apskatīt dzīvokli pa dienu tur var būt viss mierīgi, bet tas nenozīmē, ka tā ir arī naktīs. Bet staigāšana pa dzīvokļiem un jautāšana ir vienkārši muļķīga, jo ļoti daudzi cilvēki vnk never durvis vaļā svešiniekiem un tiem, kas atver, tik pat labi, liekas, ka viss ir lieliski(piemēram, mūžīgam tusētājam diez vai liekas, ka viņš kādam traucē).

Still, es Tev pilnībā piekrītu, ka izņēmumi ir vienmēr - var būt vislētākais dzīvoklis ar superīgiem kaimiņiem un var būt dzīvoklis pa miljonu (nesen tieši bija raksts par dārgākajiem Rīgas dzīvokļiem) ar kaimiņiem, kas ir pilnīgi kā skabargas, atvainojos, pak***. Tomēr spriežot no manas un manu draugu un paziņu pieredzes - sūdzēšanās par kaimiņiem ir diezgan tieši saistīta ar to, kas var atļauties būt par kaimiņu. Vairāk sūdzas tie, kas dzīvo sērijveida dzīvokļos mikrorajonos. ;)

Tomēr viss mainās. Man pašai kādreiz dzīvoklī virs manis dzīvoja tādi bezdarbnieki, kas tusēja katru otro nakti ar visiem pagalma draugiem dzīvoklī. Esmu arī saukusi policiju. Tad vēl tiem bērns piedzima, par kuru vispār nerūpējās - viņš tiešām visu laiku raudāja, kamēr vecāki ar seksu nodarbojās (visu varēja dzirdēt ;) ). Bet tad viņus par lielajiem parādiem no dzīvokļa izmeta un tagad man visi kaimiņi ir ok.

up:)

Labā jaunajā projektā. Minimāla iespēja, ka kaimiņos dzīvos maznodrošinātie, dzērāji, nelabvēlīgas daudzbērnu ģimenes, un visādi loši, kas var gāzes balonu neaizgriezt vai aizmigt ar cigareti zobos.

Jaunā projektā mūždien kādam blakus būs remonts :D un jaunās ģimenes ar raudošiem, dipadu-dapadu troksni taisošiem bērniem.

Eh traki kaimiņi jau nav kritērijs lai izvēlētos saistības uz gadiem 20 – ja šodien kaimiņos visi cilvēki kā cilvēki, tas nenozīmē, ka rīt neievāksies tie trakie... Galvenais, lai apkaime ir laba.
Par kaimiņiem vislabāk var uzzināt no sētniekiem, apsargiem (ja tāds ir).