Toties vinji bija dziivi un vareeja seedeet tai virtuvee, maaciit latvieshu valodu saviem beerniem. Tas ir labaak kaa nomirt bezjeedziigaa naavee. Ja Eiropa paliidzeetu, protams, tas buutu cits staasts. Tur ciiniities buutu veerts, bet viena pati, plika Latvija pret Krieviju ir kaa 2 gadiiga meiteniite, kura meegina ciiniities ar smagsvara chempionu boksaa.++
krista, da bezjēdzīgi ir te diskutēt par tādām tēmām! To jau pierādīja līdzīgas diskusijas... Laba latviete tu būsi tikai tad, ja ziedosi savu dzīvību un arī visu savu tuvinieku dzīvības bez ierunām. Pretējā gadījumā "vācies uz Krieviju, Putiniste!"...., jo vienīgais
Taada sajuuta, ka daudzi ir piemirsushi to faktu, ka lv dziivo zem 2 miljoniem cilveeku. Atskaitot sirmgalvjus, beernus, gruutnieces utt. cik ir reaali to cilveeku, kuri buutu karot speejiigi? Pat pie visas vienotiibas nekaadu postu vieni pashi latvieshi nespees izdariit Krievijas armijai, jo nav tik daudz resursu. Cik Latvijai bija tanku? 1? 2?Tur jau taa lieta...
Krievi jau nešaus civiliedzīvotājus.
Manuprāt, labāk ir mirt kā varonim, cīnoties par savu valsti, nekā dzīvot kā nožēlojamai zaķpastalai. Bet tas, protams, vājiem cilvēkiem, pašlabuma meklētājiem utt. nebūs saprotams.
Manuprāt, Ukraina ir pārāk liela, lai tā kalpotu par "izmēģinājuma braucienu". Ja gribētu trenēties spēlēt kariņus, tad, visticamāk, sāktu tieši ar Latviju. Visi apstākļi labvēlīgi - maza valsts, daudz krievvalodīgo, vāja aizsardzība.
Manuprāt, Ukraina ir pārāk liela, lai tā kalpotu par "izmēģinājuma braucienu". Ja gribētu trenēties spēlēt kariņus, tad, visticamāk, sāktu tieši ar Latviju. Visi apstākļi labvēlīgi - maza valsts, daudz krievvalodīgo, vāja aizsardzība.
1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.
Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.
Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.
Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.
Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.