Par to, ka ziemā skatās puspievērtām acīm - vispār pirmā dzirdēšana. Ziemā braukt ir daudz bailīgāk nekā vasaras pēcpusdienā, piemēram. Tā pati straujā bremzēšana un vēl daudzas citas lietas. Vienīgais uz ko ver acis ir stāvvietu līnijas - var stāvēt kā grib, jo līnijas ir aizsnigušas. Ceļazīmes arī daudzas ir aizsnigušas, bet tur var arī ieberzties. Ātrums pēc situācijas. Es liku laikā, kad sniegs mijās ar lietu un braucu uzmanīgi, lai neapšļakstītu gājējus un neradītu citas sev nevēlamas situācijas, bet, beidzoties eksāmenam, man teica, ka vajadzēja braukt drošāk, iekļauties satiksmē. Lai gan aiz manis neviens nevilkās, tajā rītā vispār pilsēta bija pustukša, bet tāpat, acis uz to neviens nepievēra.