Dzīve ieslodzījumā

Cietuma ir pavisam mazas algas. Ka radija tv.un ka vins tev var skaitit?internets tur ir:-D

Zane - izturību Tev un ģimenei!
Jā, diemžēl arī manu paziņu lokā nu ir viena meitene, kas šādā "dzejnieku" skaistā apvārdojuma rezultātā iepazinās ar cietumā sēdošo puisi. Šis ātri pārliecināja viņu apprecēties, uztaisīja viņai bērnu, un laimīgi tika ārā pateicoties samazinātam sodam.
Protams, tiklīdz ārā, tā gan sieva, gan bērns vairs nav vajadzīgi. Pazuda ar galiem. Paspējot savākties kredītus un parādus uz sievas vārda. Bet ilgs staigātājs pa šo zemi viņš nebija. Nezinu, vai liktenis, vai karma, bet sodīts viņš tika.

Latvijas cietumos darba nav! Vel nupat tv paradija.ta ka zane nemelo

Uhh, es netaisos atbildēt uz nievājošiem vai visādi citādi aizvainojošiem jautājumiem, es varu padalīties ar pieredzi, bet ne tādā formā.

Šajā pasaulē viss notiek caur iesniegumiem, ar kuru palīdzību var skaitīt naudu arī uz ārpusi, lai atbalstītu ģimeni. Lūdzu, iepazīsties ar likumiem Anda.

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem atļauts saņemt naudas pārvedumus bez ierobežojuma, kā arī sūtīt naudas pārvedumus radiniekiem, bet ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju — arī citām personām. (Latvijas Sodu izpildes kodekss, 48.pants)


Protams, ka algas ir smieklīgi mazas, viņa alga ir ap 100 eur, bet tā kā viņam ir jāpērk tikai papildpārtika, tad arī kādu daļu viņš var veltīt iekrājumam, lai iznākot, būtu vismaz kādi līdzekļi.

Viņiem ir brīvi pieejams internets?

Brīvi pieejams jau noteikti nav. Žurnālists Arnis Krauze pirms kāda mēneša bija ietvītojis kāda cietumā sēdoša puiša ask.fm profilu, kur šis tipiņš sniedza atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem. Tam pašam puisim bija arī twitter profils, kurā bija redzamas bildes no cietuma.

Gaidītu noteikti savu bērnu, savu māti - lai vai ko viņi arī nodarītu.
Vīru - gaidītu, bet atkal jau viss atkarīgs ko, kam un pie kādiem apstākļiem nodarījis, nespētu palikt kopā ar pedofilu, vai ja nodarītu pāri kādam man vistuvākajam, ar maniaku arī nē, bet pat šādā gadijumā (ja šķirtos) cietumā esot noteikti materiāli atbalstītu, sūtītu paikas un cigu paciņas, bet saprāta robežās, vienkārši uzreiz darītu zināmu, ka palīdzēt palīdzēšu, bet kopā kā pāris vairs nekad nebūsim .
No draugiem vai no tādiem attālākiem radiem - pavisam nenovērstos nekad, bet atkarībā ko izdarījis attieksme un attiecības gan varētu mainīties.

Mēs ģimenē esam šādu tēmu apsprieduši, jo mums kaimiņš nesen iesēdās. Viņam radās grūtības ar darbu un naudu, sieva visu laiku čīkstēja, ka šai naudu vajagot, ka kārtīgs vecis padomātu par ģimeni un kaut vai nozagtu, bet sievai naudu atnestu. Viņš neizturēja, piedzērās un tiešām aplaupīja kādu. Viņu iesēdināja uz kādiem 10 gadiem (jo dzēris, ar nazi draudēja un vēl ar pāriniekiem), sieva viņam ne reizi nekādu paciņu nebija aiznesusi, neko, pāris dienas pēc sprieduma nolasīšanas jau nocopēja citu - naudīgāku un atā. Nešķiet smuka tāda rīcība. Jā, var un vajag godīgi pateikt, sorry, es tevi negaidīšu, kopā nebūsim, bet atstāt pavisam bez atbalsta cilvēku ar kuru kopā diezgan daudz nodzīvots, kurš uzturēja un bija mīlošs - nu nav tas smuki un pareizi.

Kas tā par dokumentālo filmu????

ziedu_jūra - tādas nu tās sievietes mēdz būt :( KUCES!

skatoties kads bútu noziegums. ja vinjsh kadu bútu nogalinájis/ izvarojis/ nogalinájis kádu braucot pilná-utml - nee, negaidítu.

ja tá bútu káda nejaushíba, teiksim, vinjam uzbruktu zaglis, bet vinjsh vinju nosistu (já, arí nogalinot pasaizsardzíbas nolúká var tikt cietumá), tad, protams gaidítu

savam draugam uzreiz pateicu, ja viņu iesēdinātu (par ekonomiskiem noziegumiem) - negaidītu!! :D
kaut gan nezinu kā būtu, ja būtu.. :)

man ir bail no cietumniekiemm, lai gan nevienu personīgi nepazīstu!

Es arii nrgaidiiti. Kam man cietumnieku?

Divi man pazīstami cilveki ir bijushi cietuma.... viens uzsedas uz adatas un ari tagad kad ir briviba staiga pa ielam ka tads regs, turpina zagt utt lai nopirktu kartejo devu....

Otrs cilveks pec cietuma gan iznaca ara pavisam savadaks... ja jaunibas gados bija, teiksim - pofigists un sūdus vārija, tad pec iznakshanas no cietuma bija pavisam savadaks.... nekad muzha cilveki pat neticetu ja tagad vins kadam teiktu ka bijis cietuma.... jo vinsh laiku pavadija lasot gramatas, izlitojoties un tas cietums tik tiesham vinju parverta uz labo pusi....

Es nezinu no ka tas ir atkarigs viss, no sagadishanas, no pasha cilveka, vai kaaa... bet varbut taa ir - katram savs celjsh zvaigznes ierakstits....

Es noteikti izvērtētu, kas tas ar noziegumu!
Ja būtu iesēdināts, nepatiesi apvainots, vai pašaizsardzības gadījumā, tad gaidītu.
Bet, ja pats būtu vainīgs, negaidītu. Man no tāda cilvēka būtu bail.

Man radiniecei vīru iesēdināja pirms kādiem 7 gadiem. Par to, ka viņš sadūra viņai ar nazi galvu un vēnas rokām sagraizīja. Sākumā visi šausminājās, un viņu uzskatīja par pēdējo nelieti. Bet beigu beigās izrādījās, ka stāsts bija tāds - Vīrs jau sen zināja, ka sieva viņu krāpj, šļūc pa kreisi. Viņš viņu neiedomājami stipri mīlēja, viņiem bija bērniņi divi nesen dzimuši. Viņš tik ļoti mīlēja viņu, ka pat zinot, ka viņa viņu krāpj, negribēja tam ticēt un negāja prom no viņas. Līdz kādu dienu, Vīrs bija aizgājis iedzert mazliet ar draugiem un, kad sadzēries nāca mājās pie savas mīļotās sieviņas un bērniņiem, ko viņš ieraudzīja? Sieva guļ gultā ar citu. Tad nu pēc kāda gada klusēšanas par sievas sānsoļiem, viņa pacietības un sāpju turēšana iekšā mērs bija pilns. Un tad arī visa nelaime emociju un alkahola uzlūdumā notika.
Viņu iesēdināja uz 5 gadiem. Bet atbrīvoja jau pēc kādiem 3 gadiem, par labu uzvedību.
Un tagad visi radinieki ir sajūsmā par viņu. Tik lielisks cilvēks, sirsnības iemiesojums. Labestīgs utt. Ar sāpi sirdī, par to, ko nodarīja viņa bijusī sieva un ar vēl lielāku sāpi sirdī, par to, ka savus mīļos bērnus satiek tik ļoti reti.

Manas domas sakarā ar cietumniekiem - uzskatu, ka būtu tikai par labu viņiem pašiem, ja tie ikdienā tiktu nodarbināti par labu valstij - to pašu parku uzkopšana, zāles pļaušana un novākšana, palīdzēšana ražas novākšanā lielās saimniecībās, da jebkas, kur nepieciešamas rokas. Jo tas arī pašiem cietumniekiem palīdzētu justies piederīgiem pie sabiedrības, vajadzīgiem. Protams, runa nav par tīšu smagu noziegumu nodarītājiem vai tiešām "slimu" cilvēku piesaisti.

Piekrītu šim.
Mani gan apbēdina, ka šobrīd tiem, kas cietumā strādā ir tik mazas algas. Ok, īsti pareizi varbūt nebūtu, ja viņas būtu kā ārpasaulē, bet tomēr bišķi lielākām vajadzētu gan.. domāju, ka ir daudzi, kas, neskatoties uz to, ka nonākuši cietumā, ar galvu draudzējas un kādu arodu prot. Ja neprot - jāiemāca. Tam vajadzētu būt obligātam pasākumam.
Bet cietuma iekšieni jau mēs nepazīstam, to zin tikai ieslodzītie un tur strādajošie.
Vienīgi tie skandalozie ēdināšanas iepirkumi mani pamatīgi tracina. Par šo tēmu gan varētu riktīgi nolamāties. It īpaši tāpēc, ka pašai ir nācies dzirdēt ko viņiem dod.. un tas noteikti nav tas ko iepērk un ko gatavo.
Vai es gaidītu dzīvesbiedru? - izvērtētu visus apstākļus (par ko, cik, kā un taml.)

Runaajot par so teemu-atceros vienmeer dakteri-neatceros ,ko vins bija izdarijis,bet bija jaaiet cietumaa uz laikam 8gadiem.Atceros ,bija tik forss dakteris ,taads inteligents,simpaatisks cilveeks.Nevar laikam visus baazt "vienaa maisaa".Dziive var notik dazaadas situaacijas...
Vai es gaidiitu?Skatoties ,ko "pastraadaajis"...