Man ir žēl bērnu un es nešaubos, ka šīs situācijas ir īstas un pastāv. Es labprāt palīdzu grūtībās nonākušajiem un daru to bieži, tomēr te man ir grūti un roka neceļas palīdzēt, jo tomēr tie ir divi pieauguši cilvēki - veseli, bez invaliditātēm, bērni arī veseli un tiem nav nepieciešama specializēta aprūpe vai zāles - lielākajā Baltijas pilsētā, kurā uz katra stūra ir darba piedāvājums, haltūru piedāvājums un vispār tik nenormāli daudz iespēju, un viņi nespēj vai negrib uzlabot saviem bērniem dzīvi? Nu, vāks! Slānīt to māti gribas. Es viena dzīvojot Rīgā uzturēju savu bērnu, sūtīju naudu mammai un vēl pati dzīvoju, mana mamma darīja to pašu tikai ar diviem bērniem. Man, par spīti tam, ka bērns nav jāliek gulēt izsalcis, arī ir gadu, divus, trīs vecas drēbes, kas tiek vilktas, ir humpalu drēbes, arī bērnam. Dzīvot taupīgi - tas ir normāli un tas ir vienīgais veids, kā parastajiem cilvēkiem tikt pie Porsche Cayenne un to paturēt ilgtermiņā - domāt ar galvu, sabalansēt izdevumus un strādāt, strādāt, strādāt. Bagātnieki, starp citu, nereti ir stipri taupīgāki par nabagiem un tas ir fakts, bet tiem, kuri šķiežas ar naudu un nemāk ar to rīkoties, nelīdzēs ne Superbingo, nedz lielāki pabalsti bērniem (kurus, tiesa gan, es arī uzskatu, ka vajadzētu paaugstināt vismaz tik tālu, lai ar tiem var nosegt bērnu dārza izmaksas).
89
