Mums ir kakene. Pirmos divus gadus dzivoja dzivokli. Viss bija bez problemam, lidz paradijos es. Greizsirdiba. Snaca uz mani, keras kajas, blava u.t.t. Saradam. Decembri nopirkam maju. Kakene bija loti nelaimiga - ilgi nevareja pierast pie jaunas teritorijas, kas bedzas ar teritorijas iezimesanu - uz ardurvju paklajina. :( iegadajamies vel divas kastes kakenei. Nepalidzeja.
Vetarsts ieteica daudz dazadus panemienus tie palidzeja pierast pie jaunas majvietas. Bet vina jutas loti depresiva - pie mums vairs nenaca vispar, blava u.t.t. Lidz ieraudziju mazo kunkuliti - runcuku, kam bija cels uz juras skolu. Man sirds saznaudzas. Izrunaju visu ar vetarsti, kas atbildeja - ir iespejamiba, ka kakene mazo pienems ka savu bernu, tadejadi visas problemas atrisinasies, bet otra iespeja, - viss pasliktinasies.
Un ja - ta nu tagad jau divus menesus cinos ar piecuratiem paklajiem, divaniem, karu un nelaimigiem kakiem... :(
Lai gan uz doto bridi(tfu, tfu, tfu) izskatas jau ka paliek labak(lai nu to jau nevar parbaudit, jo uz jauna divana vairs kakeni vienu nelaizam, un visi paklaji ir kimiskaja tiritava.)
Vairs nezinu ko iesakt, jo mazo jau esmu iemilejusi, un vins ir tads riktigs glaudamais kakis preteji kakenei kurai man bail pat iet klat.
(Atvainojos ka bez garumzimeme - dators tikko parinstelets un nav bijis laika te kko instelet.)