Jūsu naudas tērēšanas paradumi.

Kad saņemu algu tad uzreiz nomaksāju pilnīgi visus rēķinus,aizeju uz veikalu sapērku visu sev skaistumkopšanai,pārtiku un preces mājai,kas nepieciešamas. Tad skatos cik man palicis,izdalu summu uz nedēļām cik līdz nākošai algai un tā vairāk mēģinu netērēties cik pienākas.

Krājēja. Ja agrāk mēdzu aizrauties ar iepirkšanos un bija vienalga, ka pāris dienas jāpārtiek no Roltoniem un baltmaizes, tad ar bērnu gluži tā rīkoties nevarētu. Vispār - ļoti apdomīgi ar naudu rīkojos, samaksāju, kas maksājams, kaut ko nolieku krājkontā, sanāk arī sev kaut ko nopirkt. Šopingot arī patīk, bet ne tādā nozīmē, ka skrienu un pērku visu pēc kārtas, varu pat visu dienu nostaigāt un neko nenopirkt, kā arī - tā kritiski izvērtēju - vai tiešām man to vajag? Vairāk gan nevis uz apģērbu pirkšanu esmu tendēta, bet uz visādām lietām, kas mājās, ikdienā noder. Varu aiziet pēc maizes un atnākt ar jauniem paklājiem. :D
Draugs man bieži jautā par kādu naudu tas viss ir sapirkts, jo nauda nekad man makā nebeidzas. :D

Es nēsmu krājēja. Vispār pēdējos mēnešus dzīvoju tā,ka sapratu,ka jau ar tērēšanu šauju pāri pa svītru,ka labāk to naudu būtu noguldīt krājkontā. Patīk iepirkties interneta veikalos,tad nu ļoti daudz nauda tur aiziet. Tāpat arī ēšana ārpus mājās. Braukāšana uz visurieni utt.
Tad nu šomēnes daļu naudas ieskaitiju krājkontā un centīšos to darīt katru mēnesi un pēc iespējas lielāku summu.
Es tiešām abrīnoju cilvēkus ,kas māk labi krāt. Es tagad ar mācīšos.

Lielākoties pēc sajūtām rīkojos. Bet vienmēr uzreiz atlieku naudu, kas ir obligāti vajadzīga ikmēneša izdevumiem. Pārējo vai nu palēnām iztērēju vai arī, ja ir kāds konkrēts mērķis, kam jāsakrāj, cenšos iekrāt. Tagad mans mērķis ir pirmā mašīna, redzēs kā būs ar to krāšanu. :) Bet man ir ļoti raksturīgas spontānās ikdienas dāvanas tuviniekiem, tāpēc nāksies sevi apvaldīt. :D

Jūs esat krājējas vai dzīvojat vienai dienai?

Kaut kas pa vidu šim, laikam! :D Nav tā, ka visa alga tiek "notrallināta" dažās dienās, nav arī tā, ka atsaku sev kaut ko. Atceros, kad studēju, tad ātri vien notērēju visu naudu, pēc tam bija "jāpievelk josta" un jādzīvo pieticīgāk :D Tagad esmu iemācījusies tērēt naudu saprātīgāk.. Kas attiecas uz šoppingu, eju diezgan bieži, bet nav tā, ka sapērku kalniem drēbju katru reizi.. Ja kaut kas iepatīkas - nopērku.

Mjā,es dzīvoju ar domu-kāda jēga strādāt,ja pati sev pēc tam kaut ko atsaki,un nevari sevi palutināt.

Bet tagad esmu apņēmusies būt apdomīgāka.Esmu tieši sākuma stadijā :D

Tērēju īpaši nedomājot, jo man patīk sevi lutināt, bet man ir izveidoti arī šādi tādi iekrājumi. Man patīk, ja kontā arī mēneša baigās ir naudińa. It seviśki pārtikai naudu vispār nežēloju, pērku tikai pašus labākos produktus, jo dzīvoju viena un pašlaik rūpējos tikai pati par sevi.

Bet tagad esmu apņēmusies būt apdomīgāka.Esmu tieši sākuma stadijā

Vot,man tieši tas pats. Sākuma stadijā. :D

Kaut kas pa vidu. Māku krāt un māku tērēt. Veikalos skatos atlaides. Tomēr, ja ir plānots kaut kur braukt atpūsties, tad arī nežēloju naudu nevis skaitu kapeikas.
Tā ka nodzīvotos līdz pēdējam gan nekad nav bijis.
Dažreiz iedomājos, cik daudz varētu ietaupīt, ja atteiktos no visādiem ne pirmās nepieciešamības tēriņiem. Taču, kur tad prieks dzīvot?

Vispār man tā periodiski. Varu mēnešiem nekur neiet, tikai mājas - darbs - mājas, tad arī tā naudiņa mazāk tērējas. Pēc tam nāk periods, kad katru 2., 3.dienu kaut ko daru un nauda plūst kā pa reni.

Vairāk sanāk nelietderīgi naudu tērēt uz netaustāmām lietām: pasēdēšanas kafejnīcās, dažādi izklaides pasākumi. Taču gadās arī dārgi mantiski pirkumi, kurus pēc tam nožēloju: nu kam man to vajadzēja. Tas ko joprojām nožēloju, šis tas dārgs no dekoratīvās kosmētikas, tā jau tā ir laba, bet nu nebija tā, ka bez tās nevarētu iztikt. Vispār cenšos neiet uz ne-pārtikas veikaliem pārāk bieži, jo tie mani arī nogurdina.

Naudu tereju visur tikai sev nevienu kuci neuzturu :D
Kuces man dod naudu :D

Meitenes,ir tā ,ka nevaig nožēlot iztērēto naudu!
Man pagājušo mēnesi bija ļoti lieli izdevumi,jo gadijās viens liels pirkums. Kad es saskaitiju summu,ko pa pagājušo mēnesi biju iztērējējusi,es vienkāršī paliku uz pauzes,un man uznāca tāds besis,ka ienīdu visu pasauli un domāju nafig man to vaidzēja. Parunāju ar mammu un viņa man teica- nenožēlo to,jo tu to gribēji un tev to vaidzēja. Un es sāku tā padomāt,ka nekas taču nav noticis,tiešām nenožēloju,ka iztērēju,jo es taču badā nepaliku un nopelnīšu vēl. Nu tad tiešām no tās dienas es nenožēloju iztērēto naudu.

Krājēja. Varu aiziet uz veikalu un itin neko nenopirkt (es nerunāju par pārtikas vai pirmās nepieciešamības precēm). Bet tādu sieviešu vājību uz kaut ko konkrētu man nav, ļoti kritiski izvērtēju, vai man kaut kas ir vajadzīgs. Lielākoties izdomāju, ka, nē, nevajag.

Grāfiene to, kas man patīk, noder, izmantojas, to nenožēloju, vienalga, cik maksāja, bet tā kosmētika man kremt joprojām, jo esmu no tiem, kam bieži nav pacietības krāsoties. :D Kad tikko nopirku, tad kādu laiku cītīgi krāsoju katru dienu, bet tad aizgāja pašplūsmā viss. :/

Aaa, vēl mani vnm grauž, ja nopērku kaut ko un pēc nedēļas tam ir atlaide. Tas vairāk uz apģērbiem, apaviem. Tāpēc tagad nekad vairs nepērku bez atlaidēm. Vienalga, cik ļoti patīk, sagaidu izpārdošanu. Citreiz vēl pēc tam eju oficiālajā mājas lapā un skatos, cik tur maksā un priecājos, ka dabūju uz atlaidēm. :D

Jā pa tām atlaidēm ir tā. Biju ar mammu iepirkties un ieraudziju baigi smukās kurpes. Mamma saka,ka lai ņemu ,bet es saku,ka viņām pēc meneša būs atlaide :D
Un tā arī bija,pēc nepilna mēneša aizbraucu un manas kurpes uz atlaidēm. Tad arī nopirku :)

Jums ir tik neejoši izmēri?
Mans izmērs ir izķerts pat par pilno cenu,par atlaidēm nemaz nerunājot.

Carolina- nu nav itkā neejoš izmērs,bet šitās kurpes bija tieši mans pēdējais izmērs palicis. Nezinu varbūt citām viņās nepatika :D

Carolina it kā nē, 38-39, bet reti kad ir tā, ka nav vairs neviena. Vienreiz Stockmannā iepatikās vienas kedas, bija vispār pēdējās un tieši mans izmērs, bet negribēju uzreiz pirkt, jo cena ar visu atlaidi bija diezgan augsta un domāju, ka mirkļa vājums, ja pēc pāris dienām vēl domāšu par viņām, pirkšu. Aizgāju pēc divām dienām un nebija vairs, nu neko darīt, nav jau pēdējās, kas iekrīt acīs. :D

Uj, es arī esmu sākuma stadijā. :D kādu laiciņu atpakaļ, ienākumi man bija 3x mēnesī. Tagad ir tā sanācis, ka tikai 1x mēnesī. Tāpēc es tagad esmu izņēmusi visu naudu no kartes un nekad neņemu visu līdzi, tikai tik cik vajag. Un citreiz braucot garām kādam veikalam, rodas vēlme ieiet, nopirkt sev kko smuku, bet tad es atceros, ka man tak nav naudas līdzi :D tā es sevi kontrolēju. Vēl esmu aprēķinajusi cik nauda aiziet ēdienam un cenšos to kkaa kontrolēt. Un man ļoti patīk, ka mājās ir tāda taustāma nauda, katru dienu pārskaitu cik atlicis, bet vispār esmu maxa dirsiņa, jo ja liekas, ka tā pamaz palicis, paņemu no drauga maka kkadu naudu un ielieku savā čupiņā. :D

sobri dzivoju vienai dienai. protams nolieku naudu visiem rekiniem sakuma.
ta ka dzivoju viena tad atlaujos sevi lutinat un pirkt visu ko karojas ar domu, ka velak kad kko tiesam vajadzes nebus speciali jastaiga pa veikaliem. drebes un apavus vienmer perku kad loti patik un der, pat ja isti nemaz nevajag, jo mani dzen depresija iet un meklet to vienu lietu, ko tiesam vajag un tad nekad nevar atrast vai neder. pedeja laika ir par traku, bet mierinu sevi ar domu, ka driz man veikalos nekas nepatiks :D
saprotu ari to, ka vajag iekrat un pelanam saksu uz to iet.

ka jums ir ar krasanu, jus krajat kadam konkretam merkim vai vienkarsi ta pat?

Es esmu tērētāja. Kad saņemu algu, tā nopērku visu, kas vien ir "baigi vajadzīgs". Pēc tam dzīvoja uz drauga algas. :D Protams, visus rēķinu nomaksāju pati.
Tagad gan viss iet uz labo pusi, sāku piedomāt, pirms kaut ko pērku.