Draudzenei kāda nezināma meitene atsūtīja sms, lai man visu izstāstot un lai esot godīga pret mani, citādi visu pateikšot man. Draudzene par anonīmo sms uzreiz paziņoja man un pateica, ka vienreiz klubā esot bučojusies ar vienu puisi. Tajā laikā, kad notika tās kluba lietas, mūsu attiecībās gāja sarežģīti, kas it kā būtu attaisnojums, bet vienalga nevaru iekšēji samierināties, jo tajā sarežģītajā laikā veltīju viņai laiku, ikdienā visādi palīdzot tikt galā ar dažādām lietām, kā nekā arī dzīvojām kopā. It kā visu izrunājām, sākām visu no jauna, bet man visu laiku ir sajūta, ka kaut kas nav izstāstīts līdz galam, tāpēc citreiz uznāk vēlme pārprasīt, vai tiešām nav bijis nekas vairāk. Tad sākas nenormāls kašķis, un viņa saka - jā, ir bijis, sanāca tā un šitā, un tad saka, ka tas viss tomēr nav patiesība, jo apriebušies mani jautājumu un to tik es gribot dzirdēt, tāpēc arī man melojot, ka ir bijis viss kaut kas. Un tā kādas 10x vismaz ir bijušas. Pēc tādiem strīdiem vispār vairs nav saprotams, ko domāt. Godīgi sakot, es vairs neticu un sajūta, ka patiesību nezinu. Esmu nonācis tik tālu, ka sāku "goglēt" par visādām pāru lietām un tagad arī atrodos šādā forumā – varbūt redzat kādu izeju no tā visa?
4
