RedColour, tas jau tas labākais. 11:05 ienācu kabinetā, parunājos, sašpricēja anestēziju, tad ar māsiņu gājām taisīt Rntg, tad nācām atpakaļ, 11:15 sāka darboties un 11:25cās es jau maksāju reģistratūrā :D Augšējais zobs, kas mani visvairāk satrauca, jo atverot muti, zobs atdūrās vaiga muskulī/žokļa locītavā. To viņš ar pāris "urķējieniem" dabūja laukā max 10 sekunžu laikā. Māsiņa tik nosaka : "Nu re, viens jau ārā". Man acis lielas un ar WTF izteiksmi prasu: "Ko? Kā tad?!" Tad viņi parādīja to zobu un es sāku smieties :D Ar apakšējo mazliet ilgāk pamocījās, jo tam tomēr divas saknes un līdzinājās aisbergam - ārā bija puse no kronīša (otra puse vēl tikai līda ārā - bija zem smaganas). Beigās, kad izrāva/izņēma, nošokējos, kāds milzenis tas zobs tomēr. Tad nu tā šūšana bija ilgākais process.
Vienvārdsakot, par to jau man tas patīkamais šoks - ka tik ātri, tik viegli. Teica, ka šovakar būs vistrakāk un nākamajā dienā - var sāpēt, ka jādzer ibumetīns un būs pampums. Braucot mājās, turēju ledus maisu pie vaiga, mājās arī mazliet. Vakarā nekas nesāpēja, jau omleti varēju ēst. Un nākamajā dienā jau grauzu ceptus kartupeļus un karbonādi :D Ne sāpju, ne tūskas. Velti ņēmu 10 dienu atvaļinājumu šķietamajai rehabilitācijai.
Es dikti brīnos par to, kā šeit daudzas ir stāstījušas, cik ilgi atkopjas, kā dzīst brūce, ka nevar ēst neko citu kā tikai šķidrumus caur salmiņu vairākas dienas, par to, cik ilgi rauj to zobu un kā moka pacientu.... Šis ārsts to visu izdara "aizvērtām acīm" pāris minūšu laikā! Cepuri nost!