Ja draugs jau būtu mammai pateicis, ka esmu gatava ar viņu tikties, tad es ietu. Uzskatu, ka citādi tas būtu ļoti nepieklājīgi - viņu pēdējā brīdī "uzmest".
Man līdzīgs scenārijs sanāca ar drauga vecmāmiņu, kad man, studējot žurnālistiku, bija katru nedēļu jāmeklē temats ziņai, un viņai bija viens pastāstiņš iz dzīves. Mēs pirms tam nebijām tikušās, bet vienalga piezvanīju, sarunāju, aizbraucu, padzēru tēju un parunājos. Protams, bija nedaudz neērti, bet labi, ka viņa bija runātīga.
Nav jau drauga mamma nekāds bubulis, droši vien forša sieviete. Ja domājat precēties un mamma to zina, tad jau noteikti grib tevi satikt. Ja arī būs stulbi un nezināsiet, par ko runāt, tad vismaz nākotnē būs, par ko pasmieties. Nevis drauga mamma tevi visu mūžu atcerēsies kā "to meiteni, kas solīja tikties, bet pēdējā brīdī kaut kur noziedēja".