simbiola, ja pastāv iespēja, ka puisis nav paspējis kārtīgi izskraidīties, tad, paņemot pauzi, tu no viņa iespējams varēsi atvadīties pavisam. To es varu apgalvot no savas pieredzes, jo pauzi jau neņem tikai tāpat vien, bet tas ir tikai tad, ja puisim vel prasās jautrība/brīvība. Manas pirmās attiecības arī bija līdzīgas uz beigām, protams, man bija sāpīgi, raudāju, cīnījos kā vien varēju. Tagad uz to visu, kas noticis pagātnē, skatos savādāk, jo neviens vīrietis nav tās asaras vērts. Vieglāk būtu viņu satikt un visu izrunāt, pateikt atklāti, ka tu esi sieviete, kurai vajag uzmanību, nevis vīrieti, kurš nevar izlemt, vai esi viņa meitene vai tikai draugs.
Protams, nelasīju visu diskusiju, tikai pārskrēju pāri, bet nu neviens nav tā vērts, lai tu bojātu savu laimi, cerot uz kaut ko, kas varbūt tur nemaz nav. Vienkārši dabū viņu un izrunājies, kaut vai turi aiz krāga un krati, bet lai pasaka visu, kā ir. Varbūt tāpēc, ka esmu piedzīvojusi visādas cūcības no vīriešiem, uz to visu vairs neskatos kā romantiķe, tā kā varbūt mans viedoklis nemaz te neder.