Meitenes, Jūs mani nomierinājāt, jo savādāk es jutos draņķīgi. Mani bijušais pusaudzes gados arī piekrāpa, es zinu to drausmīgo, pretīgo un neaizmirstamo sajūtu un tāpēc man ir ļoti žēl tās sievietes. Kaut gan es redzu viņā pašā vainu. Mans draugs ir ambiciozs, vēlas dzīvē ne tikai ģimeni, bet arī karjeru, ir runīgs, mīl sabiedrību, bet kad es prasīju viņam, kāpēc Tu tā dari, kāpēc tu viņu krāp, viņš atbildēja, ka gadu gaidā izveidojusies rutīna, ka tas ir tāpēc, ka viņa ir mājsaimniece, kura tikai sēž gadiem mājās ar bērnu un ka pēkšņi vienā mirklī viņš sailgojās pēc sievietes, kurai ikdiena ir kas vairāk par vienatni mājās ar bērnu bez darba, aktīviem hobijiem utml. Skumji, bet fakts.