Sveikas :)
Ahh, ilgi jau domāju, rakstīt vai nerakstīt, bet galu galā jau zaudēt neko nevaru. Lieta tāda, ka nespēju ticēt cilvēkiem. Vīriešiem. Piemēram, nesen satiku superīgu puisi, bet es neticu tam, ko viņš saka, jo ir sajūta - viņš tikai vēlas no manis kaut ko iegūt un tas arī viss. Es nesaprotu, kas tas ir. Draudzenes saka, ka es sevi nemīlu, man ir jāiepatīkas pašai sev, bet es zinu, kas es esmu, es sev patīku, bet man ir tik ļoti bail, ka mani sāpinās, nodos.
Ko darīt? Kā rīkoties? Tagad arī gribu pirmā uzrakstīt iepriekšminētajam puisim, pajautāt tāpat kā iet, ko dara, bet manī ir iekšā tā sajūta, ka es tikai uzbāžos, ka mēs nekas neesam, puisis gribēja ar mani pārgulēt, viņš to izdarīja un viss.
Ahhhh, mani tas nobeigs - manas pašas domas un sajūtas