garas darba stundas būtiski palielina risku kļūt nomāktam un ieslīgt depresijā, neatkarīgi no tā, cik stresa pilns ir pats veicamais darbs!
Tā tad, jautājums tām, kuras saskaras ar garām darba dienām.. Kas Jūs uzmundrina, piemēram, atnākot mājās? Kā Jūs tiekat galā ar to nogurumu, ja esat nostrādājušas neskaitāmas dienas pēc kārtas?
Biju strādājis maximā par krāvēju. 14h dienā. 4 dienas jāstrādā, 2 brīvas. Es padevos. Mēneša beigās, gribēju izdarīt pakalpojumu cilvēcei un nosvilināt to iestādi.
Es parasti cenšos tāpēc labi pavadīt brīvdienas, katru reizi ko citu. Tas atsvaidzina emocijas, un tad atkal var strādāt ar lielāku prieku, Protams ir arī atšķirība vai strādā uzņēmumā daudzās stundas kurš Tev nepatīk, vai vietā kura Tev patīk..
Kā jau ir dzirdēts.. ja atrod darbu kurš patīk, tad īsti nemaz vairs nav jāstrādā :)))
Straadaaju 12h darba dienas arii nakts mainjas. Peec dienas mainjaam man paliidz viina glaaze, saruna ar miiliem cilveekiem, laba graamata un daudz, daudz miega. Peec nakts mainjaam - miegs, garas pastaigas svaigaa gaisaa pie juuras, garsiigs eediens.
Strādāju ap 12h dienā, bez brīvdienām. Dzīve kā sapnis, ne? :D Fiziski pierod un noguruma nav, emocionāli grūtāk. Kad depresīvāks noskaņojums, tad cenšos mēģināt uztvert darbu kā savu dzīvi, kā ikdienu, nevis pienākumu. Pret stresu vislabāk palīdz joga, sports, kāds seriāls, kas liek domāt par ko citu, ne darbu. Masāža, kāda galda spēle kopā ar vīru :) Ja ir tāds pārgurums, ka uznāk bezmiegs, tad gan man tam nav receptes :D
Kad es strādāju pa 11-12 stundām, mani uzmundrināja pats fakts, ka BEIDZOT esmu mājās!! :D Jūtos priecīga no tā vien, ka pārkāpu pāri mājas slieksim! :D Pēc vairākām tādām dienām parasti izgulēju nogurumu un tad jau jutos labāk.
Es parasti domāju - vēl tikai šī dienai vai vēl tikai rītdiena un tad tik un tik brīvdienas, darīšu to un to, bet tas līdz tikai līdz brīdim, kad atkal jāiet risināt kāda problēma, jo diemžēl, nesen nomainījās viss kolektīvs un kamēr visus iemāci kas un kā pašai jādara 2x vairāk nekā parasti, kas pamazām atsāj pēdas gan uz morālo, gan fizisko veselību - viegli nav, bet kas mani nenogalina, padara stiprāku :)
Es tās 12 stundas cenšos padarīt sev patīkamākas ar ļoti garšīgām pusdienām pusdienlaikā, dažādiem našķīšiem mazās pauzēs, no darba brīvākos brīžos sastādu rakstisku plānu ar lietām, kas jāpaveic brīvdienā, lai neko neaizmirstu, rakstu mīļajam cilvēkam sms utt.
Atnākot mājās - noteikti ieeju dušā, sakopju sevi, uztaisu gardas vakariņas, noskatos mīļākā seriāla sēriju, ieritinos blakus mīļajam cilvēkam :) tā kaut kā
Miegs un mīļotais cilvēks.. Liekas, ka šis ir tas, kas arī man šobrīd palīdz vislabāk darba dienas beigās.
ko darīt, ja nav tāds mīļais cilvēks?
Kad nebiju attiecībās, biju jau pieradusi pie tā, ka atnākot mājas, laiku varu veltīt sev, turklāt, izgulēties bija vieglāk, neviens nebakstijās un neteica, ka viņam garlaicīgi, kamēr es guļu :D
Ja miegs nenāk vai kaut kāds darbiņš vēl ieplānots, tad alkohols mazos daudzumos. Citādi tikai dušā un gulēt. Ja vēl kādam var azotē ieritināties, tad vispār svētlaime.
Man darba dienas mēdz būt pat 16h + virsstundas. Pēc darba neinteresē nekas kā gulta. Vispār mājas mani pēdējā laikā neuzmundrina, man gribās pie dabas, kādu fizisku aktivitāti, kaut ko kas ir pretstats manai ikdienai, lai maksimāli atslēgtos.
1291
