Interesanti, ka bērnus gan dažādos vecumos var dot pie omītēm uz laukiem, kad vecāki grib atpūsties vai aizbraukt kādā ceļojumā, bet nabaga minku nevar izraut no viņa ierastās vides? Ja autorei būtu liels dzīvoklis vai māja, tad, protams, ka nebūtu problēmu norobežot zīdaini no kaķa, bet runa iet par to, ka ir vienistabas dzīvoklis un kaķi nekur nevar iespundēt.
Ļoti jauki, ka ir pozitīvi piemēri ar neprognozējamiem dzīvniekiem (suņiem, kaķiem), kuri pret citiem mēdz būt agresīvi, bet zīdainīti tieši aizsargā, guļ blakus utt. Diemžēl mana pieredze liek atcerēties arī par ne tik pozitīviem iznākumiem, jāatzīst gan, ka traģisku notikumu ar kombināciju kaķis+bērns manā radu un draugu lokā nav, bet ar komnināciju suns+bērns ir, un diemžēl ne viens vien gadījums.
Jāsaprot arī, ka jaunā māmiņa nevaktē bērniņu 24/7, bet mēdz arī pagulēt - ja man būtu neprognozējams kaķis, es tiešām nevarētu ne acu aizvērt zinot, ka vienā istabā guļ mans mazais zīdainis un šis kaķis..