Kaķi un mazuļi

Nu tur nu tev freya nav taisnība. Kaķi ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, viņi ļoti pierod pie telpas. Tos nedrīkst visu laiku vazāt pa dažādām mājām un mainīt viņiem vidi.

Kaķis, kā jau te iepriekš Mazā Adatiņa teica, ir jāiepazīstina ar bēbi un jāliek kaķim saprast, ka bēbis neapdraud kaķa vietu dzīvoklī. Kaķi nedrīkst atstāt novārtā.
Tas viss ir jādara, lai kaķis neizpausta agresivitāti un pierastu pie bēbja, lai nebūtu nekādu problēmu.
Protams, ir vienmēr jābūt blakus un nedrīkst bērnu atstāt ar kaķi vienu, jo visādi mēdz gadīties.

Kaķi nemēdz tik ļoti pieķerties vietai vai cilvēkiem, kā to dara suņi - kaķiem svarīgi ir labi paēst un ērta vieta, kur gulēt + vieta, kur asināt nagus.

Un šāda izpratne ir galīgi nepareizi. Principā, ir tieši otrādi, jo kaķi visvairāk pieķeras vietai. Un arī cilvēkiem pieķeras. Tāda sajūta, ka tev nav bijis kaķis, un tu par viņiem neko nezini, tikai gudri runā.

Ja kaķis būtu kaut kāds nāvīgs nezvērs - tad nevienam nebūtu mājās kaķis & bērns reizē.

Jā, es reizēm brīnos, kā es ar māsām esmu uzaugusi ģimenē, kur visu mūžu bijis daudz dzīvnieku. :D

Kaķi nemēdz tik ļoti pieķerties vietai vai cilvēkiem, kā to dara suņi - kaķiem svarīgi ir labi paēst un ērta vieta, kur gulēt + vieta, kur asināt nagus.

Kā nu kurš kaķis. Man ir divi pretēji kaķi. Ielas kaķis - tāds, kā tu runā. Mājas kaķis - īsts šīs mājas dzīvnieks. Manās otrās mājās, mašīnā, uz ielas, vienkārši mūsmājās ar citiem cilvēkiem utt. nejūtas labi, ir bailīgs utt. Viņš pie šādiem apstākļiem, ka viņu atdod kādam citam uz laiku, noteikti nejustos labi. Kad braucām prom, mēs viņu pat atstājām mājās ar norunu, ka kaimiņiene nāks apraudzīt utt., nevis devām kaimiņienei. Protams, uz ielas viņš vispār nespētu izdzīvot.

Visi kaķi pieķerās gan cilvēkiem, pie kuriem viņi dzīvo, gan arī pie dzīves vietas. Citi kaķi varbūt uzvedībā to nezrāda, bet tā ir.
Man ir 2 kaķi - viens nācis no ielas, viens ir šķirnes kaķis. Abi vienlīdz mīļi, tikai katrs mīlestību izrāda citādāk. Šķirnes kaķene vairāk pati nāk mīļoties. Bijusī ielas kaķenīte pati mīļoties nenāk, toties uzreiz sāk murrāt, kad viņu paņem rokās pamīļot. Tie ir atšķirīgi raksturi.

Par tēmu - nevajag kaķi atstumt, kad mājās ienāk bērniņš. Vajag viņu radināt pie bērna, pēc iespējas uzturēt mājās iepriekšējo kārtību. Protams, tas nav iespējams līdz galam, jo bērniņa ienākšana ģimenē rada daudz pārmaiņu. Bet vajag kaķi mīļot pēc iespējas biežāk un parādīt, ka bērniņš nav nekāds drauds kaķi. Tieši otrādāk, ka tas ir jauns cilvēciņš, kuru kaķim ir jāpieņem. Un vajag mēģināt likt saprast, ka saimnieki mīl kaķi tieši tik pat daudz cik iepriekš. :)

Es neļāvu kaķiem gulēt vienā telpā ar bēbi, atļāvu viņiem iepazīties, bet nekad neatstāju bez uzraudzības, kaķis ir diezgan neprognozējams, es negribu riskēt un skatīties,kas notiks, jo tad būs par vēlu. Tev virtuves durvis arī nav? Varbūt pa nakti liec gulēt virtuvē, pa dienu uzmani.

Plastic Heart, Tev taisnība - man nav kaķa :) Bet esmu uzaugusi ar kaķiem un vecāku mājās vienmēr ir bijuši (un ir kaķi) - pašlaik ir 2, tāpēc nav gluži tā, ka

tu par viņiem neko nezini, tikai gudri runā

... :) Kaķi ir bijuši dažādi - gan ļoti mīļi, gan agresīvi, vēl no bērnu dienām atceros gan kaķus, kas nāca pie manis gultā gulēt, gan tādus, kuriem gāju ar līkumu - jo viņi skrāpējās, koda..

Lai arī mums top māja, kaķi un suni ņemsim tikai tad, kad mums jau būs bērniņš un viņam būs vismaz 2 gadiņi.

Katrā ziņā nenosodu nevienu dzīvniekmīli, vienkārši man mana jaundzimušā bērniņa drošība un labklājība būtu prioritāte un man neinteresētu, ka manam nabaga minkam 2 nedēļas jābūt prom no mājas (piemēram, pie vecākiem, kur viņš būtu mīlēts un aprūpēts). Attiecības ar kaķiem man ir neitrālas, suņi gan man ļoti patīk, bet lai cik ļoti mīlētu savu suni/kaķi, nekad nenostādīšu viņus vienā līmenī ar cilvēku.

Reiz manai mammai bija jāpieskata manas māsas meita, kurai tad laikam bija kādi deviņi mēneši. Mūsu kaķene ir ar raksturiņu un mēdz izdomāt, par ko dusmoties. Tad nu vienu pašu istabā, protams, neatstājām ar bērnu. Meitenīte sāka raudāt un nevarēja nomierināties. Kaķis skatījās ar riktīgi žēlīgām actiņām uz to bērnu un nezināja, kā palīdzēt. Beigās izdomāja, ka vainīgs ir tas, kurš tur viņu rokās un "moka" (tētis) un stipri iekoda viņam kājā. :D Tas bērns viņai patika.

Savukārt, jau krietni vien vecāks bērns - mans māsas dēls, kuram bija jau kādi 9 gadi, viens pats mūsmājās pat uz tualeti nevarēja aiziet, jo kaķene uzglūnēja un leca virsū no stūra.

man neinteresētu, ka manam nabaga minkam 2 nedēļas jābūt prom no mājas (piemēram, pie vecākiem, kur viņš būtu mīlēts un aprūpēts).

Nu, kā jau te skaidroja, tā tev rastos lielākas problēmas, jo kaķis neiepazītos ar bērnu un, manuprāt, arī atmosfēra nebūtu tā labākā. Bet nu vienalga, tāpat tavā situācijā mazulis un kaķis kopā nebūs.

Lai arī mums top māja, kaķi un suni ņemsim tikai tad, kad mums jau būs bērniņš un viņam būs vismaz 2 gadiņi.

Es domāju - jo ātrāk ir dzīvnieks, jo labāk gan bērnam, gan dzīvniekam. Vienmēr kaitinājuši tie bērni, kuri dzīvniekus rausta, mīca, tramda utt., bet reāli padomājot - viņi jau to dara tikai tāpēc, ka vecāki nav iemācījuši, ka dzīvnieks - tā nav rotaļlieta un viņiem dzīvnieks nav bijis, līdz ar to viņi vienkārši neprot pareizi uzvesties. Protams, ka tas nabaga dzīvnieks - suns vai kaķis, vienalga - rādīs zobus, rūks un kodīs, ja pret viņu tā attieksies.

Interesanti, kā mēs visi izaugām, jo agrāk gandrīz katrā mājā bija kāds kaķis. Man jau liekas, ka mūsdienās viss tiek ļoti pārspīlēts.

Interesanti, kā mēs visi izaugām, jo agrāk gandrīz katrā mājā bija kāds kaķis. Man jau liekas, ka mūsdienās viss tiek ļoti pārspīlēts.

++

Annie, vismaz manā ģimenē zīdaiņa vecumā nevienu neatstāja ar kaķiem viena istabā gulēt, pat padomju laikos, pat drauga 90 gadīgā vecmamma teica,lai neatstāju ar kaķi vienā istabā bez uzraudzības.

neviens jau nesaka,ka nav jaapieskata. ir,protams,bet nevajag jau to dziivnieku norakstiit pirms laika.
beebi liec guleet guljamistabaa un durvis ciet. arii pa nakti. lai kakjis tusee pa paareejo maaju.

Es jau nesaku, ka nevajag pieskatīt. Vajag! Tomēr nevajag to pārvērst par traģēdiju.

Interesanti, ka bērnus gan dažādos vecumos var dot pie omītēm uz laukiem, kad vecāki grib atpūsties vai aizbraukt kādā ceļojumā, bet nabaga minku nevar izraut no viņa ierastās vides? Ja autorei būtu liels dzīvoklis vai māja, tad, protams, ka nebūtu problēmu norobežot zīdaini no kaķa, bet runa iet par to, ka ir vienistabas dzīvoklis un kaķi nekur nevar iespundēt.

Ļoti jauki, ka ir pozitīvi piemēri ar neprognozējamiem dzīvniekiem (suņiem, kaķiem), kuri pret citiem mēdz būt agresīvi, bet zīdainīti tieši aizsargā, guļ blakus utt. Diemžēl mana pieredze liek atcerēties arī par ne tik pozitīviem iznākumiem, jāatzīst gan, ka traģisku notikumu ar kombināciju kaķis+bērns manā radu un draugu lokā nav, bet ar komnināciju suns+bērns ir, un diemžēl ne viens vien gadījums.

Jāsaprot arī, ka jaunā māmiņa nevaktē bērniņu 24/7, bet mēdz arī pagulēt - ja man būtu neprognozējams kaķis, es tiešām nevarētu ne acu aizvērt zinot, ka vienā istabā guļ mans mazais zīdainis un šis kaķis..

Lai kā arī būtu, ļoti ceru, ka šis kaķis nepapildinās izmesto dzīvnieku rindas, jo ņemot kaķi, ir jāapzinās viss iespējamais, arī tas, ka iespējams, būs bērns un negribēsies viņu audzināt dzīvoklī, kurā ir kaķis. Un jau tajā brīdī, kad tiek uzņemtas rūpes par dzīvnieku, ir jādomā vairāki soļi uz priekšu.
Diemžēl, ir daudzi cilvēki, kuri paņemt dzīvnieku, bet nespēj būt atbildīgi par tiem.

Es jau nesaku, ka nevajag pieskatīt. Vajag! Tomēr nevajag to pārvērst par traģēdiju.

Pilnībā piekrītu! Pie tam - kaķis nav mežonīgs tīģeris. Viņam būtu jābūt auzdzinātam. Ja viņš tāds nav, tad ir visas iespējas to vērst par labu. Galvenais ir vēlme kaut ko darīt, nevis atteikties un norakstīt kaķi. Ļoti ceru, ka šis nav tas gadījums.

Kaķene ir diezgan ar raksturiņu, vienā brīdī laizīs roku un tad iekamps. Paliek bail un iespundēt arī viņu nekur nevar, dzīvojam 1.ist dzīvoklī

Varbūt esmu savulaik pārskatījusies My cat from hell, bet es to "iekampšanu rokā" kaut kā mēģinātu izskaust (meklētu angliski info, kā to izdarīt). 1-istabas dzīvoklī būs diezgan grūti nošķirt kaķi no bērna, bet pa nakti gan es laikam kaķim neļautu gulēt istabā. Vai istabu no koridora/virtuves atdala durvis?
Man pašai arī mazliet bail, kā mūsu kaķenīte reaģēs uz bēbi, kas drīz ieradīsies mājās, bet mums daudz vairāk telpas, kur visiem uzturēties. Līdz šim kaķenīte no maziem bērniem ir baidījusies. Kad kāds mazs (tāds, kas ir spontāns savās kustībās) ieradās ciemos, slēpās citā istabā un ārā nenāca...

Interesanti, ka bērnus gan dažādos vecumos var dot pie omītēm uz laukiem, kad vecāki grib atpūsties vai aizbraukt kādā ceļojumā, bet nabaga minku nevar izraut no viņa ierastās vides? Ja autorei būtu liels dzīvoklis vai māja, tad, protams, ka nebūtu problēmu norobežot zīdaini no kaķa, bet runa iet par to, ka ir vienistabas dzīvoklis un kaķi nekur nevar iespundēt.

Runa ir par to, ka kaķi izolējot un pēc tam iemetot atpakaļ būtībā jaunā vidē ar jaunu iemītnieku (bērniņu), situācija var būt daudz ļaunāka. Kaķis var sākt protestēt. Ja tas viss notiek pakāpeniski, kaķis ar bērnu un tā smaržu tiek iepazīstināts lēnām, tad arī ļaunākais scenārijs (kaķa agresivitātes izpausmes) var izpalikt.
Un kāpēc kaķi nevarētu izolēt, piemēram, virtuvē. Protams, kamēr mamma un bērniņš čuc utml situācijās? :)

Žēl, ka paši kaķi nevar mums pastāstīt - kā ir labāk - tapt katru nakti iespundētam virtuvē/ vannasistabā/ wc, vai ļaut kaķim padzīvot citur, kamēr jaunie vecāki paši būs apraduši ar jauno kārtību mājās un paņems kaķi atpakaļ tad, kad būs atpūtušies pēc dzemdībām un gatavi sākt iepazīstināt mazuli ar kaķi :)

Un kāpēc kaķi nevarētu izolēt, piemēram, virtuvē. Protams, kamēr mamma un bērniņš čuc utml situācijās?

Tieši tā. Arī tad, kad pie mammas atbrauc pieauguši ciemiņi, tāpat kaķis pa nakti tai istabā laists netiek, jo mēdz modināšanas nolūkos lekt cilvēkiem uz sejas. Pa labam, bet tomēr - tas var sabiedēt. Ja ir gaitenis, tad arī vienistabas dzīvoklī tā īsti nav problēma. Galvenais kaķim tad atstāt kādu mīkstu vietiņu, kurā viņš var iekārtoties un gulēt.

Nevajag jau kaķi spundēt kaut kur.
Istabā parasti ir durvis, kuras var aizstaisīt. Ja nav, tad tās ir jāierīko.
Kaķim paliek koridoris un virtuve. Galvenais ir radīt normālus apstākļus kaķim un bērnam. To visu var savienot. Ja grib.