Kaķi un mazuļi

Kādā krāsā ir tavs kaķis?

kaķi pārkož rīkles, rauj bērnam ādu nost,

neizklausās pēc kaķa, bet pēc kaut kāda mezonīga plesoņas. :D

jā kaķis raus ādu nost? kas tā par kaķu šķirni?/

Agresivitāte nav tik bieži izplatīta. Kaķus pievelk jaundzimušo/zīdaiņu smarža (ādas dabīgā + piena smarža) un siltums. Tāpēc nevajag atstāt bez uzraudzības, arī naktī, jo kaķiem patīk uzgulties bērniņam uz krūtīm un kakla, un tas var radīt nopietnu negadījumu.

Kaķis balts ar melniem plankumiem, sterilizēta.

un Jā, tepat Latvijā ir bijuši gadījumi.
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/50710/incuciema-kakis-uzbruk-3-dienas-vecam-bernam-un-noples-galvai-adu

Ir kādam pēc pieredzes?

up

vīrenei bija kaķis, ļoti mīlēja visus, iznemot vīrenes mammu. ka visi pa durvīm ārā tad to veco cilveku gatava saplosīt bija, lieki teikt ka viņa pret kaķi vissirsnīgāk izturējās. Neveisn nemak teikt kas par nepatiku.Un tiesi kad visi prom un neredz, retas un plēsumus un skrāpējumus ta var redzet ka tas kaķis.


Bet mans viedoklis ka nu diez vai mazo aiztiks, un tu tak klat busi vislaik.

kads sakars ar kaka kraasu?

diezvai tā būs.

bet ir sanācis dažus bērnus iekaustīt un paspārdīt apr to ka nerro kaķus.

Mans kaķis jau no pirmās dienas turas pa gabalu no bērna. Izņēmums ir nedēļas nogales, kad ciemojamies laukos, tad, kad no turienes atbraucam, kaķis atnāk un samīļo bērnu. Ir pāris reizes, kad ir uzšāvis sīcim ar mīkstu ķepu, ja tas pienāk par tuvu. Taču neitralitāte nenozīmē, ka viņus var atstāt divatā vienā istabā - pieaugušajm jebkurā gadījumā jābūt klāt.
Ā, vēl kaķim ir netikums spēlējoties kādreiz uzbrukt no slēpņa visiem, kas iet garām slēpnim, un kost kājā. Arī bērnam. Bet gulējis blakus nekad nav.

Nelasi shausmj staastus, bet skaties kaa tev buus.
Esi aciiga un veero.
Zinu,kamamma staastiija, ka-kad braalis bija ziidainis, kakjis uz vinju bija kaa uzburts. Kaa nolaid uz iisu briidi aci un kakji izdzen aaraa, taa kakjis klaat un gultaa iekshaa un guleeja kaa cepure beernam. Ratos tas pats...nu visaadi meegjinaaja, bet kakjis esot bijis kaa uzburts. Neko ljaunu nenodariija, paldies dievam. Braalis pa mizu tptbija atraavies,kad kakji aiz astes raava.
Pashai man reeta uz sejas no beerniibas kakja, be pagi raavu aiz astes un dabuuju.
Domaaju,ka kakjim vajag saakumaa atljaut paoshnjaat mmazuli, nevis nosleept un neljaut pat apostiit. Kakjis ir zinkjaariigs un tpt apostiis, kad buusi acis nolaidusi. Ljauj,lai aposhnjaa, kad turi beebi rokaas. Paostiis, nolaiziis, vai tieshi otraadi...buus bailes un buus aturiigs un izvairiigs.

Māsai ir kaķene, tāda neatkarīgā, rokas nedevās, klāt sveši nevarēja pieiet, uzradās bērni, viņa ar līkumu gāja tiem bērniem, slēpās. Kaķene bija uzšāvusi pāris reizes, un viss. Bet ir gulējusi bērnu gultiņās, omes kaķis arī šņāca, šņāca, tagad jau pats lien mīļoties pie bērniem. Bet kaķene ir pieradusi, un nekas ļauns nav noticis.

Domāju, ka vesela, normāli audzināta istabas kaķa kvēlākais sapnis tomēr nav nograuzt mazulim pirkstiņus & noplēst skalpu... Protams, abi jāiepazīstina un jāvaktē.

mammas kaķene metās visrū manam mazulim ar nagiem un zobiem, knapi nogrūdu kaķi malā. Jābūt ļoti uzmanīgam, viss atkarīgs no kaķa rakstura.

Galvenais ir izvērtēt prioritātes, ceru, ka Tev zīdainis būs pirmajā vietā, ja novērosi agresivitāti no kaķa puses pret bērnu. Saku tā, jo šajā forumā ir meitenes, kuras, kā izklausās, būtu gatavas savu zīdaini upurēt suņa/kaķa labklājības labā.

Ja es būtu tādā situācijā, es iespējams tomēr sarunātu, ka tad, kad ar bērniņu pārrodos mājās, kaķi uz pāris nedēļām aizvestu pie mammas/vīramātes vai kādas draudzenes. Kaķi nemēdz tik ļoti pieķerties saimniekiem un arī bieži tiek atstāti pie citiem, kamēr saimnieki kaut kur izbrauc. Tev pašai tā būs mierīgāk, jo pirmās pāris nedēļas noteikti būsi ļoti sagurusi un būs grūti nepārtraukti vaktēt kaķi. Tad, kad pati būsi apradusi ar mazo un jauno režīmu, tad kaķi paņem atpakaļ uz mājām un uzmanīgi vēro viņa reakciju pret mazo. Bet arī - vēlams tomēr, lai kaķis pa nakti nenakšņo istabā, kurā guļ mazulis, jo meitenēm taisnība - kaķis pat labu gribēdams var ierāpties ratos/gultiņā pie mazā, uzgulties virsū - mazajam var tikt mutē kaķa spalvas... pati vari iedomāties, kā tas var beigties..
Saudzē mazo :)

Ja es būtu tādā situācijā, es iespējams tomēr sarunātu, ka tad, kad ar bērniņu pārrodos mājās, kaķi uz pāris nedēļām aizvestu pie mammas/vīramātes vai kādas draudzenes. Kaķi nemēdz tik ļoti pieķerties saimniekiem un arī bieži tiek atstāti pie citiem, kamēr saimnieki kaut kur izbrauc. Tev pašai tā būs mierīgāk, jo pirmās pāris nedēļas noteikti būsi ļoti sagurusi un būs grūti nepārtraukti vaktēt kaķi.

Tā gan nedari. Kaķi vajag iepazīstināt ar bērnu, nevis nošķirt un ienest mājās tad, kad visa māja jau smaržos citādāk un būs ar bēbja smaržu visur. kaķis būs ļoti lielā diskomfortā un būs vēl neprognozējamāks. Iebrauksi dziļāk mežā kā būsi gribējusi.
Nedari muļķības. Iepazīstini mazuli ar kaķi.
Protams, ka kaķis dara kaut ko neadekvātu - gulstas bērnam un sejas, kož sejā, skrāpē sejā (iesaku elementāri nagus apgriezt zvēram), vajadzētu tomēr nošķirt šos abus. Aizvest kaķi uz laukiem, vai atdot kādās labās rokās, bet neiedomājies jau kaķi pataisīt par briesmoni, kaut tev nav ne jausmas ko tavs kaķis teiks par šo notikumu. Vispirms pavēro (ja būs agresija un vēme kost un uzbrukt- to pamanīsi jau 1.dienā) un tad perini plānus, kur likt kaķi. Nevajag tos zvērus norakstīt pirms laika.
Ja kaķis būtu kaut kāds nāvīgs nezvērs - tad nevienam nebūtu mājās kaķis & bērns reizē.

kaķis būs ļoti lielā diskomfortā

Iespējams, ka Tev ir izvēle - vai diskomfortā gribi nostādīt kaķi, vai tikko dzimušu mazuli un sevi.

Manai māsai ir kaķis, kuru viņa, uz vairākām dienām izbraucot no Rīgas, aizved pie drauga mammas vai vecmāmiņas, kā arī dažreiz pati paņem draudzeņu kaķus uz nedēļu/divām, ja viņas kaut kur dodas vai taisa dzīvoklī remontu. Kaķiem nekad nav bijusi problēma iejusties jaunajā vidē vai atgriezties mājas, kur tikko veikts remonts (attiecīgi ir specifiski aromāti - krāsa utt.). Kaķi nemēdz tik ļoti pieķerties vietai vai cilvēkiem, kā to dara suņi - kaķiem svarīgi ir labi paēst un ērta vieta, kur gulēt + vieta, kur asināt nagus.

Ja es komentētu stingri par tēmu, tad mans komentārs būtu no šīs sērijas:

Saku tā, jo šajā forumā ir meitenes, kuras, kā izklausās, būtu gatavas savu zīdaini upurēt suņa/kaķa labklājības labā.

jo es uzskatu, ka mēs esam atbildīgi par to, ko pieradinām.

Taču es iekomentēšu nedaudz par citu tēmu - nesadomājies neko sliktu! Nedomā opcijas, kur kaķi nobāzt, ko darīt, ja gadās nelaime utt. Domām ir spēks! Vismaz es uzskatu, ka domājot negatīvi var piesaukt šādas nelaimes. Kaut vai skatīsies, uzvedīsies negatīvi, nervozi, tramdīgi pret kaķi, viņš to sajutīs un attiecīgi slikti rīkosies, aizstāvot sevi/savu vietu ģimenē. Manuprāt, dzīvnieki ir gudri un jūt atmosfēru. ;)

Gultiņa ar baldahīnu pietiekami labi pasargās bērnu no kaķa uzgulšanās uz sejas.
Pārējā laikā vienkārši neatstāj bēbi nepieskatītu.
Man vispār radiniecei kaķis tāds, ka, nu, es nezinu kā vispār var būt tāds mežonis. Tiešām kaut kas ar galvu nav kārtībā - visu laiku staigā šņākdams, paņemt rokās, ja izdodas ir tīrākā pašnāvība, bet bērnam viņa nemaz klāt nelīda. Pāris reizes paošņāja, bet tā pārējā laikā līda gultā gulēt tikai tad, kad bēbis tur nebija. Nekādu skādi bērns nepiedzīvoja pirms pats pieauga un sāka kaķi tvarstīt. Pāris reizes dabūja un saprata, ka nedrīkst to kaķi aiztikt. :D